Latvijas banku klientiem jānorāda sava saistība arī ar „laulātajam pielīdzinātām personām"
Ar visnotaļ absurdu situāciju nācies saskarties visiem Latvijas banku klientiem, kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu bija jāsniedz ziņas par savu saistību ar politiski nozīmīgām personām, kas ir „laulātajam pielīdzināmas personas”.
Uz šo jautājumu pēc loģikas varēja būt tikai viena no divām atbildēm – jā vai nē. Taču viss nebūt nav tik vienkārši, jo Latvijā vispār cilvēkus neiedala tādā kategorijā kā „laulātajam pielīdzināmās personas”. Pārsvarā visi banku klienti, izlasot šo formulējumu, neziņā paraustīja plecus un atbildēja ne jā, ne nē. Bet īpaši likumpaklausīgs pilsonis varētu gribēt zināt, kas tad īsti ir „laulātajam pielīdzināma persona”.
Pērn stājās spēkā izmaiņas Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai mazinātu korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus. Tas paredzēja komercbankām apkopot datus un noteikt, vai viņu klienti ir saistīti ar politiski nozīmīgām personām, vai arī paši par tādiem uzskatāmi. Likuma 1. panta 18. punktā par šādām politiski nozīmīgām personām uzskata ar „laulātajam pielīdzināmas personas”. Tiesa gan, ir atruna: | Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu”.
Kasjauns.lv vēlējās noskaidrot, ko mūsu valsts likumdošana uzskata par šādām personām. Loģiski, ka šādu jautājumu uzdevām Tieslietu ministrijai, kuras pakļautībā ir Dzimtsarakstu birojs, kam pienāktos identificēt laulātas vai vismaz gandrīz laulātas personas. Izrādās, ka šis jautājums Tieslietu ministriju iedzina strupceļā.
Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne Kasjauns.lv atbildēja:
„Jēdziens „laulātajam pielīdzināma persona” ietverts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kur konkrētā norma likumā tika ietverta Saeimā starp lasījumiem, atbalstot Finanšu ministrijas priekšlikumu, tāpēc ar šo jautājumu jāvēršas Finanšu ministrijā”. Vai tas nozīmētu, ka nu par laulībām mūsu valstī atbild nevis baznīcas vai dzimtsarakstu biroji, bet gan Finanšu ministrija?
Skaidrību par „laulātajam pielīdzinām personām” bankām centusies ieviest Finanšu tirgus un kapitālu tirgus komisija (FKTK), kura norādījusi, ka šādu personu mūsu tiesību sistēmā vispār nav.
SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda Kasjauns.lv sniedza bankas juridisko un darbības atbilstības jautājumu ekspertu atbildi:
„Definīcijā attiecībā uz „laulātajam pielīdzināmo personu” ir norāde – „ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu”. Latvijas Republikas normatīvais regulējums neparedz oficiālu partnerattiecību statusu, līdz ar to attiecībā uz Latvijas politiski nozīmīgajām personām šajā apakšpunktā būs norādāms tikai laulātais.
Latvijas politiski nozīmīgām personām informācija par dzīvesbiedriem, ar kuriem nav oficiāli reģistrēta laulība, būtu jānorāda zem sadaļas „ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona”.
FKTK ir izdevis vadlīnijas, kurās skaidro, ka valstīs, kurās partnerattiecības nav ar likumu definētas, šīs personas tomēr tiek uzskatītas par cieši saistītām personām.
Kopumā tieši klients, aizpildot anketu, ir tas, kas definē savu statusu, tādēļ varam paļauties tikai uz to, ko norāda klients, arī attiecībā uz saistību statusu ar politiski nozīmīgu personu.
Lai pēc iespējas labāk spētu identificēt politiski nozīmīgas personas, pirms sadarbības uzsākšanas ar jaunu klientu, klients automātiski tiek pārbaudīts ar globālo „WorldCompliance” datu bāzi, kurā ir vispasaules politiski nozīmīgās personas (tajā skaitā arī ģimenes locekļi un cieši saistītas personas)”.
Līdz ar to var uzskatīt, ka nesen pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā savā ziņā ir „nākotnes likums”, kas jau sagatavots iespējamajam partnerattiecību likumu pieņemšanai, kas arī Latvijā legalizēs, piemēram, geju kopdzīvi.
Par šī formulējuma iekļaušanu likumā Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis sniedza šādu skaidrojumu:
„Finanšu iestādes vairumā gadījumu sniedz pakalpojumus ne tikai Latvijas Republikas rezidentiem, bet arī personām no citām valstīm (nerezidentiem) un dažādās valstīs valsts uzbūve un struktūra var atšķirties. Ņemot vērā iepriekš minēto, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma apakšpunktā tiek lietots jēdziens „laulātajam pielīdzināmā persona”, kas definēta attiecīgās valsts likumos ar noteiktu, atzītu šādu statusu. Vienlaikus finanšu iestādei, balstoties uz riska izvērtējumu un ņemot vērā noteikto definīcijas „ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona” saturu, var būt nepieciešams paplašināt to personu loku, kas pēc būtības uzskatāmas par ģimenes locekļiem (piemēram, faktiskās kopdzīves partneri), bet formāli neietilpst ģimenes locekļu uzskaitījumā. Tāpat minēto ņem vērā gadījumos, kad finanšu iestāde sniedz pakalpojumus personām (nerezidentiem) no valstīm, kuru kultūras tradīcijas un ģimenes modeļi atšķiras no Eiropas tradīcijām un ģimenes modeļa”.
