Anglijā dzīvojošie latvieši sašutuši par banku kontu pētīšanu. Dažs pat gatavs atteikties no pilsonības

Portāls lsm.lv, atsaucoties uz Latvijas Radio, ziņo, ka vēstules no Latvijas bankām ir saņēmuši gan tie, kuri ir deklarējuši savu dzīvesvietu ārzemēs, gan tie, kuri joprojām deklarēti Latvijā. Izrādās, ka bankas to, vai konkrētā persona dzīvo Latvijā vai ne, var secināt pēc klienta sniegtās kontaktinformācijas bankai.

Latvijas pilsoņi, dodoties dzīvot uz citām valstīm, kļūst par nerezidentiem, kas nozīmē, ka banku pienākums ir ziņot VID arī par ārzemēs dzīvojošo tautiešu banku kontiem Latvijā.

Kāds Anglijā dzīvojošs latvietis stāsta, ka viņa draugi ir tik ļoti sašutuši par jauno kārtību, ka domā par atteikšanos no Latvijas pilsonības: "Daudzi cilvēki līdz šim šaubījās, vai pieņemt to Anglijas pilsonību, un tad šis banku gājiens... Es tā īstenībā nebiju aizdomājies, man tas nav aktuāli, es te atbraucu savu biznesu būvēt. Bet realitāti ir tāda, ka, jā, jau ir vesela kaudze, kas šaubījušies, vai [nevajadzētu] atteikties no Latvijas pilsonības un kļūt par Apvienotās Karalistes pilsoņiem, - tad tagad pēc šī VID paziņojuma viņiem daudziem tās šaubas ir atkritušas."

Zīmīgi, ka ārzemēs dzīvojošs Latvijas pilsonis var nebūt oficiāli deklarējis savu dzīvesvietu ārpus Latvijas, taču bankas izvērtēs bankas konta kontaktinformāciju, un, ja tā norādīs uz iespējamu dzīvesvietu ārzemēs, tad tiks ziņots VID, un tālāk VID ziņos attiecīgajai valstij.

Par dzīvesvietu ārzemēs var liecināt, piemēram, telefona numurs ārzemēs, dzīvesvietas vai korespondences saņemšanas adrese ārzemēs, arī rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz citu valsti. Ja konta informācija neatbilst patiesībai, tad nepieciešams informēt banku.

Valsts ieņēmumu dienests saka - no bankām saņemtā informācija tiks ne tikai sūtīta tālāk, bet arī analizēta uz vietas, lai noteiktu, vai konta apgrozījums neliecina par nereģistrētu saimniecisko darbību. Iespējams, tiks pārbaudīts, vai netiek nelegāli izīrēti Latvijā esošie īpašumi, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki nezina, ka, izīrējot īpašumu, kas atrodas Latvijā, tieši Latvijā arī jāmaksā nodokļi, ziņo lsm.lv. 

VID pārstāve Jana Uzare skaidro: "Ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un personai, kas īpašumu izīrē, - neatkarīgi no tā, kādu summu viņš saņem -, ir pienākums samaksāt nodokli no gūtajiem ienākumiem. Persona var izvēlēties, vai reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt nodokli 23% apmērā no ienākumu un izdevumu starpības vai pirms īres līguma slēgšanas paziņot par to VID un no ienākumiem maksāt 10% nodokli. Bet jebkurā gadījumā jāatceras, ja nekustamais īpašums atrodas Latvijā, tiek izīrēts un persona gūst no tā ienākumus, tad viņai neatkarīgi no tā, vai dzīvo Latvijā vai ārzemēs, ir no tā jāmaksā nodoklis."

"Tā ir nekaunība!"

Bostonā esošajā latviešu pārtikas preču veikalā sastaptās Guna un Sandra uzskata – ir pazemojoši, ka Latvijas nodokļu iekasētājiem nu būs iespēja nelikt mierā pat emigrācijā. Ja pat nekādas sankcijas no VID nesekos, esot vienalga ļoti nepatīkama sajūta, šomēnes no Anglijas vēstīja LNT Ziņas. 

“Tā ir nekaunīga iejaukšanās privātajās lietās, jo mēs tur nestrādājam. Mēs tur nemaksājam nodokļus, bet mēs arī neizmantojam neko no Latvijas – iešanu pie ārstiem vai ko tādu. Neko,” sprieda Guna.

“Mēs jau neesam biznesmeņi, mēs esam vienkāršie strādnieki. Nopelnām naudiņu, dzīvojam, braucam atpūsties. Tā ir cūcība! Ko meklē tās mazās zivtiņas? Lai meklē tās lielās zivis. Tās jau, protams, neaiztiek,” uzskata Sandra.

Savukārt turpat Bostonā dzīvojošais Mārcis secina - latviešu imigranti Lielbritānijā baidās, ka piekļuve viņu bankas kontu datiem varētu būt tikai sākums kaut kam vēl nepatīkamākam, piemēram, jaunām nodevām.

“Tas ir galīgi garām, tā Latvijas valdība jau tā no mums sūc ārā visu, ko var izsūkt. Es tiešām noņemu cepuri nost to cilvēku priekšā, kas ir palikuši Latvijā un vēl spēj tur izdzīvot. Ja ķersies vēl klāt mums, kas ir izbraukuši, nu tad jāsāk domāt, kas tā par brīvību. No brīvības nav ne smakas,” vērtē Mārcis.

Kā tas notiek? 

Taču runa nav tikai par Lielbritāniju. Informācija tiks ievākta no 52 valstīm – Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un citu kontinentu valstīm. To nav izdomājis VID, tā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prasība (OECD) cīņai pret pārrobežu nodokļu krāpšanu. Pirmā informācijas apmaiņa par bankas kontos glabātajām summām būs jau pēc diviem mēnešiem.

“Šis ir ļoti būtisks solis, kas ļaus cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu, tai skaitā, aptverot ārvalstu jurisdikcijās glabāto naudas apjomu, un mazināt iespējas slēpt ārzonu jurisdikcijās naudu un izvairīties no nodokļu nemaksāšanas,” skaidroja VID Centrālās informācijas apmaiņas daļas vadītāja Jeļena Dorohina.

Taču VID mierina – ne jau pilnīgi visus Latvijas nerezidentus un latviešu emigrantus ārzemēs pārbaudīs. Informāciju par summām kontos VID no ārzemēm saņems, ja Latvijas valsts piederīgais kādā no bankām ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, kā savu kontakttelefonu norādījuši Latvijas numuru vai iedevuši Latvijas adresi. Tāpat iemesls būs automātiskie ikmēneša naudas pārskaitījumi uz Latviju jeb tā sauktais “direct-debit”. Latvijas VID tad jau vērtēs, vai nav veikta kāda nereģistrēta saimnieciskā darbība un vai ir nepieciešams iesniegt gada deklarāciju.

Informācija ietvers gan kontu bilanci, gan vērtību, datus par noteikta veida ienākumiem, piemēram, ienākumiem no procentu maksājumiem, ienākumiem no dividendēm, finanšu aktīvu pārdošanas.

Taču ir jāatceras, ka informācijas plūsma būs abos virzienos. Proti, citu valstu nodokļu iekasēšanas dienesti saņems datus no bankām Latvijā. Un tik tiešām ir daudz tādu, piemēram, Lielbritānijā dzīvojošu latviešu, kuri joprojām uztur kontus kādā no bankām Latvijā, bet saziņai norādījuši Lielbritānijas adresi vai telefonu. Tas būs iemesls, lai informāciju par bankas kontu stāvokli Latvijā nosūtītu Lielbritānijas nodokļu ieņēmumu dienestam. Sociālajos tīklos latviešu emigranti jau dalās ar saņemtajām brīdinājuma vēstulēm no bankām Latvijā, jo tās ir atzinušas šos klientus par nerezidentiem.

Informācija tiks analizēta attiecībā uz iespējamiem slēptiem ienākumiem, kuri netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi.

Tāpat ir ļoti daudz tādu latviešu emigrantu Lielbritānijā un citviet ārzemēs, kuri prombūtnes laikā emigrācijā savus Latvijas dzīvokļus un mājas ir izīrējuši un par tiem kontos Latvijā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt, kad emigrācijas valstīs, piemēram, tiek pildītas gada deklarācijas vai cilvēki piesakās kādiem sociālajiem pabalstiem, šos Latvijā gūtos ieņēmumus noklusē. Iespējams, tagad tas varētu radīt problēmas.