Būs jāpierāda pārtikas preču izcelsme, tirgojot tirgū un ielās
Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus noteikumos par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību, lai mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos.
EM skaidroja, ka tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas samazināšanos lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Tāpat noteikumu projekts paredz veicināt pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas izcelsmes izsekojamību, pārskatīt un paplašināt tirgus pārvaldītāja un tirdzniecības organizatora pienākumus un atbildību, stiprināt tirgus pārvaldītāja, tirdzniecības organizatora, pašvaldību un uzraudzības un kontroles iestāžu sadarbību, kā arī konkretizēt uzraudzības un kontroles iestāžu kompetenci Tirdzniecības noteikumu uzraudzībā.
Noteikumi paredz, ka pašvaldības izziņās ir jānorāda informācija par katra atsevišķa produkta izcelsmi, piemēram, ja tirdzniecības dalībnieks plāno pārdot dārzeņus, tad izziņā jānorāda konkrēti plānotie realizējamie produkti, piemēram, tomāti, gurķi, kāposti utt.
Tāpat pašvaldības izziņa par pašu ražotās svaigās gaļas izcelsmi tiks izsniegta tikai par tādu svaigu gaļu, kas atbildīs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, kas nosaka, ka svaiga gaļa ir gaļa, kam nav veikts cits konservēšanas process, kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ieskaitot gaļu, kas ir iesaiņota vakuumā vai kontrolētā atmosfērā, tajā skaitā subproduktus.
Noteikumi arī paredz, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt izziņas izsniegšanu tirdzniecības dalībniekam par pašu audzēto svaigo augļu, dārzeņu, ogu un pašu ražotās svaigās gaļas izcelsmi. Lai būtiski atvieglotu pašvaldības darbu pie izziņas sagatavošanas, Zemkopības ministrijas rīkoto sanāksmju laikā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Lauku atbalsta dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru panākta konceptuāla vienošanās par ciešu sadarbību izziņā iekļaujamās informācijas apkopošanā.
EM ieskatā noteikumu projektā ietvertais regulējums pozitīvi ietekmēs godprātīgos pārtikas preču tirgotājus, jo tiks stiprināta cīņa pret ēnu ekonomikā iesaistītajiem tirdzniecības dalībniekiem. Tāpat noteikumu projektā ir paplašināta Valsts ieņēmumu dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta un pašvaldības policijas kompetence Tirdzniecības noteikumu uzraudzībā, t.i., noteikts papildu pienākums nodrošināt attiecīgu tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontroli.
Papildus EM informēja, ka darba grupas ietvaros tika aktualizēts jautājums arī par konceptuālu ielu tirdzniecības tiesiskā regulējuma pārskatīšanu ar mērķi ierobežot komerciālo aktivitāti šajā tirdzniecības veidā. Tirdzniecības nozares sociālie partneri norādīja uz sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecības vietās, kas tādējādi rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās.
Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tiek norādīta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas norādīšana bez pievienotās vērtības nodokļa un kases aparātu neizmantošana.
Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un izvērtētu sociālo partneru priekšlikumu pamatotību, EM sāka paralēlu izpētes darbu, papildus informācijas ieguves un iesaistīto pušu viedokļa noskaidrošanas nolūkos 2017.gada 17.februārī nosūtot iesaistītajām pusēm vēstules ar lūgumu sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Pēc atbilžu saņemšanas, informācijas apkopošanas un izvērtēšanas EM sagatavos informatīvo ziņojumu un līdz 2018.gada 1.janvārim iesniegs to noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
