Kā skaļi virsraksti ķer slinkus lasītājus

Pirms pāris gadiem interneta portāls npr.org izjokoja savus lasītājus ar virsrakstu: "Kāpēc Amerika vairs nelasa?" Ļoti īsajā rakstā nebija ne vārda par amerikāņu grāmatu lasīšanas tendencēm, bet tika lūgts dalīties ar ziņu un nekomentēt to, ja tā ir izlasīta. Protams, ironija bija tāda, ka komentāru sadaļā sabira gūzma viedokļu par virsrakstā pausto apgalvojumu, izgāžot sašutumu par nelasītāju zīmoga uzspiešanu visai nācijai, kamēr paši komentētāji nebija papūlējušies izlasīt pat vienu šī smalkā aprīļa joka rindkopu.

Arī IFLScience.com nesen veica līdzīgu eksperimentu, publicējot virsrakstu "Marihuāna satur citplanētiešu DNS ārpus mūsu Saules sistēmas, apstiptina NASA". Līdz šodienai ar rakstu dalījušies 164,4 tūkstoši "Facebook" lietotāju, un tajā nav runa par marihuānu vai citplanētiešiem. Tas bija eksperiments, lai izzinātu, cik cilvēku ar to dalīsies, reaģējot uz skandalozo virsrakstu.

Tas caur humoru parāda, kāds spēks interneta laikmetā piemīt skaļam virsrakstam, un nereti tas ir pat svarīgāks par pārējo rakstu. Taču jokus pie malas.

Izveidot saistošu virsrakstu ziņai, kas no satura viedokļa ir tikai ziņas izstrādājums, ir tāpat kā ietīt krāsainā konfekšu papīrā gabaliņu... no tā, ko citādi neviens nepirks. Taču tāds ir ziņu redaktora ikdienas darbs, un lasītājiem atliek vien šo informāciju patērēt. Patērēt, kritiski domājot un apsverot sekas, ko var radīt dalīšanās ar nepārbaudītu informāciju sociālajos tīklos.

Šobrīd aktualizētais jautājums par viltus ziņām ir tikai aisberga redzamā daļa. Bieži vien aiz maldinoša ikdienas ziņas virsraksta slēpjas patiesi fakti, taču izceltie vārdi izrauti no konteksta tikai ar vienu mērķi - izpelnīties tavu uzmanību. Diemžēl, ja tas nenotiek, un cilvēks neizlasa rakstu pilnībā, tikai maldinošais vai nepilnīgais virsraksts nosēžas lasītāju (jeb nelasītāju) prātos kā patiesības grauds. Tuklāt statistika rāda, ka aptuveni 80% cilvēku tālāk par ziņas virsrakstu netiek.

Aiz pseidoziņu portāliem Latvijas internetā pagaidām vīd nevis partijas vai Kremlis, bet klikšķu paaudzes biznesmeņi, secināts “RE:Baltica” pētījumā. Stenforda Universitātes pērn novembrī publicētā pētījumā aptaujāti gandrīz 8000 skolēnu un atklājās, ka 82% nespēj atšķirt īstu ziņu no reklāmraksta. 

Virsraksts nereti kalpo kā klikbaits jeb klikšķu ēsma, kuru mērķis ir piesaistīt tiešsaistes reklāmu atlīdzību un arī panākt pēc iespējas lielāku popularitāti jeb virālo atdevi sociālajos tīklos. Klikšķu ēsmām raksturīgs virsraksts parasti sola lasītājam atklāt svarīgu informāciju, kas virsrakstā ir slēpta. Klikšķu ēsmas pazīme ir arī mēģinājums izraisīt emocijas - gan ar skaļiem vārdiem, gan ilustratīviem attēliem. Galvenais klikbaitu uzdevums ir lasītājos radīt ziņkāri, bet līdz galam to neapmierināt, kamēr netiek atvērts saturs.

Klikšķu ēsmas autoru izmantotos paņēmienus var uzskatīt par tabloīdu atvasinājumu, kas arī pasniedz ļoti minimālu vai slikti izpētītu informāciju, bet izmanto uzmanību piesaistošus virsrakstus, kuros ir pārspīlējumi, skandālu un sensāciju radīšana.

Viltus ziņu portāli, kas publicē "alternatīvos faktus", ir kļuvuši par problēmu, kas satrauc gan valdības, gan interneta uzņēmumus. "Google" un "Facebook" ir centušies ierobežot finanšu ieguvumus no šādu portālu uzturēšanas, ierobežojot reklamēšanās iespējas.

"Ieguglē, pirms cepies!" - ar šādu saukli šogad uzsākta Latvijas Žurnālistu asociācijas veidotā mediju pratības kampaņa. Tātad, ja ziņas saturs šķiet aizdomīgs, ir vērts papētīt piedāvātos faktus arī no citiem avotiem.

Sociālo tīklu ērā nedrīkstam aizmirst arī par digitālo sociālo atbildību. Ja redzam viltus ziņas, svarīgi ir iesaistīties diskusijā, skaļi un skaidri norādot uz to nepatiesumu.