Droni Latvijā vairākkārt gandrīz sadūrušies ar lidmašīnām

Pēc viņa stāstītā, Latvijā ir bijuši gadījumi, kad droni dažu metru attālumā lido no lidmašīnas un šādas situācijas var novest pie katastrofas.

"Cilvēki uz droniem skatās kā uz rotaļlietām, bet tie var būt ļoti bīstami gan cilvēkiem, gan lidmašīnām," sacīja CAA vadītājs. Viņš norādīja, ka daudzi vecāki dronus iegādājušies saviem bērniem, tādēļ ir svarīgi ar bērniem pārrunāt dronu izmantošanu un drošību.

Gorodcovs norādīja, ka personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu drīkst vadīt dronu, kas nav smagāks par puskilogramu un ne augstāk par 50 metriem. Tāpat dronu izmantošanas noteikumi paredz, ka dronus apdzīvotās vietās drīkst pilotēt ne augstāk par 50 metriem, bet ārpus apdzīvotām vietām - ne augstāk par 120 metriem. Dronus aizliegts pilotēt lidlauku tuvumā, kā arī virs speciāli noteiktiem objektiem, kas saistīti ar valsts drošību.

Lai arī pastāv noteikumi dronu izmantošanai, speciālu sodu par pārkāpumiem nav. Var sodīt par lidojumu drošības pārkāpumiem, taču šie sodi ir nesamērīgi. CAA vadītājs stāstīja, ka pie sodu sistēmas izveides strādā darba grupa, kas to plāno izstrādāt gada laikā.

Gorodcovs. gan arī piebilda, ka ir gadījumi, kad dronu pilotus var sodīt. Piemēram, sods tiks piemērots kādam nemarķēta drona īpašniekam. Viņa vadītais drons avarēja un nodarīja kaitējumu trešo personu īpašumam.

CAA aicina pilotus dronu marķēt ar kontaktinformāciju, identificēt sevi kā drona pilotu ar apģērbu, kā arī izvērtēt riskus pirms lidojuma.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) aicina pilotus pirms tālvadības lidaparāta vadīšanas marķēt dronu ar kontaktinformāciju, identificēt sevi kā drona pilotu ar cepuri, kreklu vai kādā citā veidā, kā arī izvērtēt iespējamos riskus, tostarp apkārtējās vides specifiku, ģeogrāfisko izvietojumu, apbūvi, infrastruktūru un meteoroloģiskos apstākļus.

CAA valdes direktors Māris Gorodcovs šodien žurnālistiem pastāstīja, ka izstrādāts video rullītis, kā arī informatīvi bukleti, ar kuru palīdzību iecerēts informēt iedzīvotājus par galvenajām prasībām dronu pilotēšanai, kas izriet no Ministru kabineta pērn 22.novembrī apstiprinātajiem noteikumiem "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un citu tāda veida lidaparātu lidojumi, kuri nav klasificējami kā gaisa kuģi".

Aģentūra norāda, ka lidojumu virs pasākuma vai tiešā tā tuvumā jāsaskaņo ar pasākuma atbildīgo personu, kura savukārt lidojumu saskaņo ar pašvaldību. Ja drons ir smagāks par puskilogramu, nepilngadīgas personas to var vadīt tikai pieaugušā uzraudzībā. Savukārt, ja drons ir smagāks par pusotru kilogramu, ieteicams apdrošināt civiltiesisko atbildību, kas no 2018.gada janvāra būs obligāta prasība.

Vienlaikus pirms lidojuma ieteicams iepazīties ar aeronavigācijas datiem un citu nepieciešamo informāciju tīmekļa vietnē "ais.lgs.lv". Latvijas teritorijā drīkst pacelties līdz 120 metru augstumam, taču ir vairāki izņēmumi. Kontrolējamā gaisā telpā ap starptautisko lidostu "Rīga" drīkst pacelties līdz 50 metru augstumam, izņemot zonas, kur dronu lidojumi bez atļaujas ir aizliegti vispār.

Dronu lidojumu aizlieguma zona ir piecu kilometru rādiusā no lidostas "Rīga" un Liepājas lidostas skrejceļa sliekšņa, kā arī triju kilometru rādiusā ap citiem lidlaukiem Latvijā.

CAA aicina veikt lidojumus tikai dienas gaišajā laikā, pieaicināt novērotāju, ja drons tiek pilotēts kontrolējamā gaisā telpā, nelidot tuvu citiem gaisa kuģiem, neapdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, ievērot ierobežojumus, pilotējot virs ieslodzījuma vietām, militāriem un infrastruktūras objektiem un to tuvumā, nepilotēt apreibinošu vielu ietekmē, kā arī izmantot tikai nacionālajā radio frekvenču plānā atļautās frekvences.

Gorodcovs pastāstīja, ka pašreizējais regulējums Latvijā ir pārejas noteikumi, līdz dronu droša izmantošana tiks regulēta Eiropas Savienības (ES) līmenī. Vēl līdz septembra vidum ieinteresētās puses var sniegt komentārus saistībā ar plānoto ES regulu.

Ņemot vērā, ka noteikumu pārkāpumi tiek fiksēti jau tagad, gadījumā, ja plānotais regulējums ES iestrēgs, tad Latvijas normatīvais regulējums varētu tik papildināts uz regulas pirmā projekta pamata, visticamāk, tajā iekļaujot arī prasības par obligātu pilotu apmācību un sertifikāciju.

CAA vadītājs atzīmēja, ka attiecīgā nozare strauji attīstās un arī tās regulējums ir tikai ceļa sākumā. Piemēram, Eiropā jau notiek darbs pie piecu sēdvietu helikoptera/drona, kas pasažierus pārvadātu regulāros maršrutos.

Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociāciju (LARPAS) komunikācijas vadītājs Ilmārs Ozols aicināja dronu pilotus ievērot trīs principus - drošums, drošība un privātums.

Vienlaikus viņš pauda, ka dronu izmantošanas regulējumam ir jābūt viegli saprotamam pilotiem.