Nodoklis veicina viltības ar deklarēšanos
Kad 2003. gadā stājās spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, Saeima atcēla agrāko pieraksta sistēmu, līdz ar to krietni atvieglojot mūsu dzīvi. Katrs varēja pats deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu, neuzrādot nekādas izziņas. Likumā rakstīts, ka katram ir pienākums deklarēt dzīvesvietu.
Dzīvesvietu persona brīvi izraugās; viņai ir nodoms, kā arī tiesisks pamats tur dzīvot, un šajā vietā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Deklarētajā adresē mums pienāk paziņojumi no valsts un pašvaldību iestādēm.
Atvieglojumi deklarētajiem
Taču pēdējos gados dzīvesvietas deklarēšana ir pārvērtusies par absurda teātri. Dažas pašvaldības piešķir atvieglojumus saviem iedzīvotājiem, un savējie ir tie, kas deklarējušies konkrētajā teritorijā. Tāpēc pēdējos gados rīdzinieku skaits (uz papīra) krietni palielinājies. Lielā mērā tas noticis uz Pierīgas novadu iedzīvotāju rēķina, kuri mācās vai strādā galvaspilsētā un ir materiāli ieinteresēti deklarēties Rīgā, kaut arī tur nedzīvo.
Lūk, piemēri. Lai izvairītos no milzīgajiem nodokļiem, ģimenes cilvēkresursi jāizmanto gudri, vienmērīgi noklājot visus īpašumus. Tēvam pieder 20 hektāru zemes laukos, tātad viņš deklarējas tur, cita varianta nav. Sieva paliek Rīgas dzīvoklī. Jāsameklē vēl kāds, ko deklarēt vasarnīcā, un tad sirds būs mierīga.
Ģimene dzīvo privātmājā ārpus Rīgas. Bērni Rīgā iet pamatskolā un mūzikas skolā. Rīgā deklarētajiem maksai par mūzikas skolu ir atlaide, tāpēc visa ģimene deklarējusies šeit, vīramātes dzīvoklī. Pagastā deklarējies tikai sievastēvs, lai pašvaldība mājai neuzliktu lielāku nekustamā īpašuma nodokli.
Solīdam kungam pensijas gados netālu no Rīgas pieder skaista privātmāja ar burvīgu dārzu. Kungs strādā Rīgā. Lai viņš kā pensionārs varētu ar galvaspilsētas sabiedrisko transportu braukt bez maksas, viņš ir deklarējies Rīgā pie paziņām, bet Pierīgas savrupmājā – viņa sieva.
Iedzīvotāji uz papīra
Gribas teikt – lai taču deklarējas, kur grib, vai tad žēl? Izrādās, ka žēl gan. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk tās pašvaldības kabatā, kurā cilvēks deklarēts. Arī, pretendējot uz Eiropas fondiem, ņem vērā iedzīvotāju skaitu. Un Pierīgas pašvaldības attapušās, ka tām samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to – ienākumi.
Tātad iedzīvotāju skaits jāpalielina, vismaz uz papīra! Rīgas dome izmanto gan pozitīvus stimulus, piemēram, galvaspilsētā deklarētajiem pensionāriem piešķirot tiesības sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, gan negatīvus.
Tā kopš pagājušā gada 1. janvāra Rīgā par tiem dzīvokļiem vai ģimenes mājām, kur neviens nav deklarēts, jāmaksā septiņarpus reizes lielāks nekustamā īpašuma nodoklis – 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības parastās 0,2% likmes vietā. Šim piemēram sekoja Carnikavas novada pašvaldība, un arī tur privātmājām, kurās neviens nav deklarēts, nodokli par ēku 0,2% vietā aprēķina 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības. Septiņas reizes lielāku!
Jau 2016. gada sākumā, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu, daudzi Carnikavas novada vasarnīcu īpašnieki ķēra pie sirds. Šajā novadā ietilpst daudzi vasarnīcu ciemati – Kalngale, Garciems, Garupe, Carnikava, Gauja, Lilaste un Siguļi. Kadastrālā vērtība šeit ir augsta, un novada kasē nauda ripo. Taču pašvaldība nolēma ieņēmumus palielināt vēl vairāk.
Kalngalē 350 eiro
Piemēram, Kalngalē par 730 kvadrātmetru zemes gabalu jāmaksā 125,13 eiro nodoklis gadā. Par nelielu ekspluatācijā nenodotu vasarnīcu, kurā neviens pastāvīgi nedzīvo un arī nespēj dzīvot, jo nav apkures, jāmaksā 223,34 eiro.
Nodokli aprēķina nevis 0,2% apmērā, bet gan 1,5% apmērā, jo mājā neviens nav deklarēts. Kopā – 348,47 eiro gadā. Uz īpašnieka iebildēm, ka nav reāli deklarēties ēkā bez apkures, novada pašvaldībā atbildēts: “Neviens jūs nespiež deklarēties! Maksājiet lielo nodokli!”
Carnikavas novada pašvaldība 2015. gada beigās vasarnīcu īpašniekus rakstveidā neinformēja par šīm izmaiņām, lai cilvēki varētu laikus deklarēties vasarnīcās. Saprotams, jo tad izjuktu biznesa plāns...
Pašvaldībā atbildēja, ka saistošie noteikumi atrodami novada mājaslapā. Protams, tie nebija izlikti titullapā kā svarīga informācija, bet gan dziļi ierakti saistošo noteikumu saraksta beigu galā.
Rīgā, rēķinot nodokli, ņem vērā deklarētos uz attiecīgā gada 1. janvāri (faktiski – uz iepriekšējā gada 31. decembri), taču Carnikavā deklarētos pārbauda katru mēnesi. Tiklīdz īpašumā neviens pilnu mēnesi nav deklarēts, uzliek lielo nodokli. Novadā ir ap 9500 īpašumu, pavisam apmēram 20 000 kontu (zemei un ēkai ir atsevišķs konta numurs, dažiem īpašumiem ir vairāki kopīpašnieki). Ik mēnesi tiek veikts šis titāniskais darbs, lai ne cents nepaslīdētu garām novada kasei.
Jāmaksā pat par plikiem mūriem
Kāds kungs, kurš Ropažu novadā būvē savu māju, februāra sākumā piedzīvoja šoku. Pašvaldība viņam par zemi aprēķināja nodokli 95,19 eiro, bet par nepabeigto jaunbūvi – 655,85 eiro gadā, kopā 751,04 eiro gadā. Nepabeigtajā mājā dzīvot nav iespējams, saprotams, ka tur neviens nebija deklarēts. Bet no šā gada 1. janvāra ēkām, kurās neviens nav deklarējies, arī Ropažu novadā piemēro paaugstināto nodokli 1,5% apmērā. Tas, ka plikos mūros dzīvot nevar, pašvaldību neinteresē.
Par šokējošo lēmumu bija sašutuši daudzi ropažnieki, tāpēc pašvaldība deklarēšanās termiņu vēlīgi pagarināja līdz 31. martam. Arī šajā jaunbūvē kāds tika deklarēts. Pašvaldība veica pārrēķinu un nodokli samazināja par 423,34 eiro. Tagad jāmaksā tikai 327,70 eiro gadā.
Kā šādu pašvaldību rīcību vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Ministrs Kaspars Gerhards uz mūsu žurnāla jautājumu atbildēja, ka, viņaprāt, nav pareizi piešķirt pašvaldībām tiesības palielināt nodokli vairāk nekā septiņas reizes. Pašvaldības to varētu variēt tikai robežās no 0,2% līdz 0,6 procentiem.
Citur piešķir atlaides, nevis soda
Jūrmalā ir milzīgi lielas kadastrālās vērtības, tāpēc nodoklis par nelielu mājiņu iznāk jau tūkstošos rēķināms. Lai jūrmalnieki būtu spējīgi to samaksāt, kūrortpilsētas pašvaldība visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem piešķir 70% nodokļa atlaidi.
Būtiskas atlaides saviem iedzīvotājiem piešķīrušas arī Garkalnes un Kocēnu pašvaldības. Un novadi, izrādot šādu pretimnākšanu, faktiski neko nezaudē, jo palielinās saņemtās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.
Zilupē 7 eiro
Tikmēr tālāk no Rīgas nekustamā īpašuma nodoklis ir tīri simbolisks. Piemēram, Zilupē par divistabu dzīvokli ar visām ērtībām aprēķināts 3,39 eiro nodoklis, par tam atbilstošo zemes daļu – 2,56 eiro. Kopā – 5,95 eiro gadā. Likums nosaka, ka minimālā nodokļa summa ir septiņi eiro gadā, tāpēc klāt piemesti vēl 1,05 eiro, lai kopsummā iznāktu šāda summa. Un arī ar to Zilupes pašvaldība spēj attīstīties, bruģē ielas, rekonstruē apgaismojumu, labiekārto pilsētu
