Ambīcijas, ķermeņa apdegumi un satraukums pirms starta: kā latviešu entuziasti pošas kosmosā

Pirmo Latvijā radīto raķeti, kura spētu sasniegt 100 kilometru augstumu, plānots palaist 2018. gada rudenī, taču 20. aprīļa startam, kas projekta ietvaros ir otrais solis pretim mērķim, bija ne mazāk svarīga loma: šādi apzināta zinātnieku un kosmosa izziņas entuziastu varēšana doties tālāk. Raķetes mērotais vertikālais ceļš – 2 kilometri.

Arī Latvijā notika kosmosa sacīkste

Dodoties uz Cēsu lidlauku, kur bija ieplānota projekta 2. līmeņa raķetes palaišana, projekta vadītājs Pauls Irbins joko, ka uztraukums ir lielāks nekā kāzu dienā.

“Pēc profesijas esmu ekonomists. Ar skaitļiem padusē, tā teikt. Taču tehnoloģiju lietām esmu pievērsies jau ap 10 gadu. Kad nolēmām, ka strādāsim pie šī projekta, uzzinājām, ka cita latviešu komanda to dara jau aptuveni pusgadu. Tad nu arī mūsu starpā kādu brīdi norisinājās sīva kosmosa sacīkste – spiegojām sāncenšus un viņu darbošanos, tehnoloģijas,” atklāj kosmonautikas entuziasts.

Pirmais Paula komandas veikums bija viena mēneša laikā uzmeistarota zonde – putuplasta klucis ar “GoPro” kameru un prezervatīvā ietītu rāciju.

Gūst ķermeņa apdegumus, eksperimentējot ar raķešu degvielu

Tā nu, sākot ar 2013. gadu, Pauls kopā ar domubiedriem sācis attīstīt un pilnveidot savas raķetes modeli. Līdz 2016. gadam viņi regulāri piedalījušies Cēsu “Kosmosa festivālā” un šobrīd viņu raķetē pēc būtības ietilpst viss, kas atrodams lielajās, kosmosa lielvalstu raķetēs: borta dators, telemetrijas un navigācijas instrumenti.

Tikt pie šādas raķetes pašu spēkiem gan neesot bijis viegli – patstāvīgi strādājot pie raķešu degvielas (specifisks, precīzs cukura un kālija nitrāta maisījums), Pauls guvis 2.līmeņa apdegumus un bijis spiests mēnesi nogulēt slimnīcā.

“Šodienas raķetes garums ir pusotrs metrs. Tās komplektācijā ietilpst mūsu pašu veidots deviņus gramus smags borta dators jeb raķetes “smadzenes” un četrus gramus smaga videokamera,” atklāj Pauls.

Izmēģinājuma raķetes kopējais svars bija 330 gramu un sasniegtais ātrums – 300 m/s, kas ir ļoti tuvu virsskaņas ātrumam (340,29m/s).

Novēlot projektam izdošanos un aicinot Latvijai nebaidīties izvirzīt lielus mērķus, klātesošos ar video starpniecību uzrunāja arī Rīgā dzimušais un NASA godalgotais kosmonauts Anatolijs Solovjovs. Viņš savas kosmonauta karjeras laikā 16 reizes izgājis atklātā kosmosā, uzstādot divus Ginesa rekordus kosmosa izpētes jomā.

Pēc gada Latvieši sasniegs kosmosu

Daži, iespējams, atcerēsies Paula vārdu saistībā ar Nīderlandē bāzēto organizāciju “Mars One”, kura par savu mērķi pasludinājusi cilvēka nogādāšanu uz Marsu. Šobrīd organizācija strādā pie konceptuāla plāna izveides, taču “Mars One” plāniem ir parādījies ne viens vien zinātnieku un astronomu aprindās cienījams kritiķis.

Tiesa gan, Pauls atlasi Nīderlandiešu programmā neizturēja, 2015. gada februārī izstājoties 3. kārtā. Taču entuziasta kaislību pret kosmosa izpēti šī neveiksme nav mazinājusi – viņš ir apņēmības pilns 2018. gadā Latvijai 100 gadu jubilejā uzdāvināt pirmo raķetes lidojumu kosmosā, sasniedzot 100 kilometru atzīmi. Tādējādi Latvija kļūs par19. valsti, kurai izdevies sasniegt kosmosu.

Izmēģinājuma raķetes palaišana

Galvenā konstruktora Andreja Puķīša komentārs pēc raķetes nosēšanos uz zemes