Katrs trešais iedzīvotājs regulāri saskaras ar naudas trūkumu ikmēneša izdevumu segšanai
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saskaras ar naudas trūkumu ikmēneša izdevumu segšanai, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.
Trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk.
Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā - tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju pagajušā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa secina, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki.
Brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, vairums mājsaimniecību pārskata savas prioritātes, atzīstot, ka sāk dzīvot taupīgāk un atsakās no noteiktiem tēriņiem (59%). Seko atsevišķu rēķinu apmaksas kavēšana līdz brīdim, kad ģimenes budžetā ieplūdīs vairāk naudas (42%), kā arī naudas aizņemšanās no radiem, draugiem vai paziņām (32%). Studenti un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (350 līdz 500 eiro mēnesī) krīzes brīžos biežāk izvēlas ietaupīt uz citu izdevumu rēķina (attiecīgi 85% studentu un 75% vidēju algu saņēmēji). Savukārt atlikt rēķinu apmaksu visbiežāk izvēlas uzņēmēji vai pašnodarbinātie (61%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 700 eiro mēnesī (52%).
Būtiski retāk iedzīvotāji ir gatavi domāt par papildu ienākumu gūšanu ar mērķi mazināt ienākumu iztrūkumu - šādu iespēju apsver katrs ceturtais respondents. Savukārt katrs piektais respondents, samazinoties ikmēneša ienākumiem, izmanto iepriekš izveidotos uzkrājumus, lai segtu regulārās ikmēneša saistības. Tomēr vaicāti, cik ilgi būtu gatavi iztikt tikai no uzkrājumiem, 49% aptaujāto atzīst - ne ilgāk par vienu mēnesi. Finansiāli drošāki jūtas vīrieši un gados vecāki iedzīvotāji, kuri ar saviem uzkrājumiem spētu iztikt pat uz laiku līdz pieciem mēnešiem, kā arī uzņēmēji, kuri šādās situācijās, būtiski nesamazinot tēriņus, spētu iztikt pat līdz septiņiem mēnešiem.
Lai arī pēc Latvijas Bankas statistikas datiem noguldījumu apmērs bankās Latvijas mājsaimniecībām ir augošs un sasniedzis rekordlielu apmēru (5,9 miljardus eiro), tomēr "Swedbank" Finanšu institūta eksperti atzīst, ka liela daļa šo noguldījumu koncentrējas turīgo iedzīvotāju segmentā. Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli ievainojamas un par nākotni nevar justies gana droši.
"Novērojam tendenci, ka uzkrājumu trūkuma dēļ sarežģītākās situācijās iedzīvotājiem nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem tā vietā, lai aizņemtos paši no sevis. Nereti arī nākas saskarties ar viedokli, ka ienākumu apmērs ir pārāk zems, lai būtu iespējams veidot uzkrājumus, tomēr jāatceras - ja nevar atļauties uzkrāt, nevar atļauties arī aizņemties. Aizdarināt caurumus budžetā vislētāk un vieglāk ir no paša uzkrājumiem. Tāpēc ir svarīgi veidot "drošības spilvenu", lai būtu no kā iztikt, ja nākas zaudēt darbu, saslimt, vai jāsedz kādi lieli, negaidīti tēriņi," atzīmē Kropa. Viņa arī atzīmē, ka ir apsveicami, ja izdodas izveidot uzkrājumu triju mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā, tomēr ģimenes var justies jau būtiski stabilāk, sakrājot arī "drošības spilvenu" vienas mēnešalgas apmērā.
Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji nav pietiekami aizsargāti pret dažādiem ģimenes budžeta satracinājumiem - attiecīgi Lietuvā 39%, bet Igaunijā 44% iedzīvotāju ar līdzšinējo uzkrājumu palīdzību spētu izdzīvot vien mēnesi. Nonākuši finanšu grūtībās, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji tāpat kā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk sāktu dzīvot taupīgāk (55% Lietuvas un 49% Igaunijas iedzīvotāji). Taču tālākā rīcība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū atšķiras - kamēr Latvijas iedzīvotājiem nākamā populārākā rīcība iztrūkuma segšanai ir rēķinu apmaksas atlikšana (42%), Lietuvas iedzīvotājiem tā ir līdzekļu aizņemšanās no radiem un paziņām (39%), bet Igaunijas iedzīvotāji drīzāk izmantotu iepriekš izveidotos uzkrājumus (37%).
Pētījumu par finanšu plānošanas paradumiem mājsaimniecībās šogad martā veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. Lietuvā pētījumu veica pētījumu kompānija "Spinter tyrimai", aptaujājot 1012 respondentus, bet Igaunijā - Ekonomikas pētījumu institūts, aptaujājot 1021 respondentu.
