Kas notiek ar "Norvik banku"? Banka neiesniedz atskaiti, akcionārs - krāpniecības skandālā

Kasjauns.lv uzraugošajām institūcijām un par finanšu nozari atbildīgajām amatpersonām uzdeva jautājumu, cik stabila ir „Norvik banka”. Neviens tā arī nesniedza konkrētu atbildi, vai bankas klienti var justies droši un bankai nedraud maksātnespēja. Visi uzrunātie atbildēja izvairīgi.

Nestandarta situācija

Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Elksniņš situāciju ap „Norvik banku” komentē šādi: “Šī ir nestandarta situācija, ka banka nav iesniegusi gada auditēto pārskatu, ja uzskatām, ka visiem ir viens likums. Likums nosaka, ka par to, cik banka ir stabila un uzticama, komentāri jāsniedz Finanšu kapitāla un tirgus komisijai. Tai arī jāprasa atbilde. Savukārt, runājot par Arčeram ASV celtajām apsūdzībām, jāsaka, ka tas, ņemot vērā to, ka viņam ir mazāk par 10% bankas akciju, salīdzinoši ir sīkums. Tas skar vienīgi bankas reputācijas problēmas.”

Pati „Norvik banka” gan noliedz, ka tai varētu būt kādas problēmas. Bankas komunikācijas vadītāja Ilze Vītola Kasjauns.lv norāda: “Banka turpina stabilu darbību, noslēdzot šā gada pirmo ceturksni ar labiem finanšu rādītājiem, un nav nekāda pamata jautājumam, vai banka varētu darbību pārtraukt vai pasludināt maksātnespēju. Tieši pretēji, banka turpina veiksmīgi darboties finanšu tirgū, ko apliecina, gan pirmā ceturkšņa rādītāji, gan, piemēram, nesen atklātās jaunās bankas telpas Rīgā, Raiņa bulvārī 11 un Elizabetes ielā 15.

Bankas neauditētais finanšu pārskats ir pieejams ikvienam bankas mājaslapā, savukārt auditētais ziņojums būs pieejams tuvākajā laikā (kas atkarīgs no auditora, nevis bankas).”

“Neesam banku uzraugi, tāpēc atbildi nevaram sniegt”

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis portālam atbild, ka ministrija neveic banku uzraudzības funkcijas. “Mūsu valstī ir speciāla institūcija – Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK), kas tad arī var sniegt atbildi, vai bankas klienti var justies droši,” saka Jarockis.

Līdzīgu atbildi sniedz arī Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena: “Banku darbības uzraudzību īsteno FKTK, tāpēc lūdzam šos jautājumus uzdot FKTK, kas var kompetenti spriest par bankas darbību. Banku darbības vērtējums nav Ekonomikas ministrijas kompetencē.” Arī Latvijas Bankā nekomentē situāciju ap „Norvik banku”, aicinot visus jautājumus uzdot FKTK.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa klāsta, ka likums VID neatļauj izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem. Lasītājiem arī būs jāpaliek neziņā, vai VID ir kādas pretenzijas pret „Norvik banku”.

Arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace aicina pēc skaidrojumiem vērsties pie FKTK un teic, ka asociācija, kamēr kādai bankai nav atņemta licence, pret to savu attieksmi nemaina – tā pret visām kredītiestādēm esot vienāda.

“Situācija tiks pārraudzīta”

FKTK pārstāve Agnese Līcīte atbild, ka komisija situāciju uzrauga un ir informēta par notiekošo: “FKTK kā uzraudzības institūcija ir informēta par procesa gaitu, ir saziņā ar banku un šo situāciju pārraudzīs līdz tās atrisinājumam – auditētā pārskata publicēšanai. Ja no uzraudzības puses sekos kādi publiskojami lēmumi par šīs likuma prasības neievērošanu, tad sabiedrība par tiem uzzinās. Informācija par bankas darbību ir pieejama publicētajā nerevidētajā gada pārskatā, līdz klajā nāks auditētais pārskats.”

Tomēr viens gan ir skaidrs – „Norvik banka” nav iesniegusi gada pārskatu, kas bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim.

“Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz VID gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu.

Tādējādi kredītiestāžu gada pārskata par 2015. gadu iesniegšanas termiņš bija 2016. gada 30. aprīlis.

Atbildība par gada pārskata iesniegšanas noteikumu neievērošanu noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par izdarīto pārkāpumu paredzot naudas soda uzlikšanu no 70 līdz 430 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā,” Kasjauns.lv skaidro VID pārstāve Augstkalne-Jaunbērziņa.

Vai FKTK pret „Norvik banku” piemēros kādas sankcijas par gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu, konkrētas atbildes nav.

“Gadījumos, kad kādā bankā tiek kavēta auditētā gada pārskata publicēšana, vispirms tiek izvērtēti visi lietas apstākļi, un FKTK padome, balstoties uz šo izvērtējumu, lemj, vai par konkrēto pārkāpumu ir piemērojamas sankcijas. Konstatējot nepieciešamību piemērot sankcijas, FKTK padome lemj par sankciju veidu un apmēru, ņemot vērā pārkāpuma veidu, bankas sadarbību ar FKTK un bankas paveikto pārkāpuma novēršanā. Vienlaikus tiek vērtēts sankciju piemērošanas lietderīguma un samērīguma aspekts. Plašāku informāciju par konkrētu tirgus dalībnieku varam sniegt tikai tad, ja tiek pieņemts FKTK lēmums, kas ir publiskojams,” informē FKTK pārstāve Līcīte.

Cik zināms, „Norvik banka” ir vienīgā Latvijas komercbanka, kas nav iesniegusi auditēto gada pārskatu. Plašāka sabiedrība var tikai minēt, kāpēc tas nav apstiprināts. Parasti bankas savus pārskatus nes uz FKTK, kur tos paraksta revidenti. Kāpēc tas nav izdarīts? Vai nu FKTK valda bardaks, vai tai ir citāds uzskats par bankas stabilitāti, nekā pausts pārskatā?

„Norvik bankas” akcionāru apsūdz krāpniecībā ar indiāņu akcijām

Bet „Norvik bankas” nedienas nesaistās tikai ar gada pārskata neiesniegšanu. Otrpus okeānam ir arestēts viens no bankas akcionāriem Devons Arčers, kurš pērn oktobrī nopirka 6,1% bankas akciju. ASV prokuratūra izvirzījusi apsūdzības ASV valsts sekretāra Džona Kerija bijušajam vēlēšanu kampaņas padomniekam Arčeram par krāpšanos ar obligācijām.

Arčeram, kurš bija Kerija padomnieks 2004. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā, un vēl sešiem cilvēkiem izvirzītas apsūdzības par Amerikas indiāņu obligāciju piedāvāšanu. Apsūdzēto vidū ir arī Džeisons Gelaniss, kurš agrāk ieguldīja naudu interneta pornogrāfijas nozarē.

Viņi esot piekrāpuši klientus, kas investējuši 43 miljonus dolāru (38 miljoni eiro) par viltus obligācijām, ko 2014. un 2015. gadā izlaida ar Dienviddakotas indiāņiem saistīta kompānija.

Apsūdzētie pēc tam novirzīja investīciju naudu uz viņu kontrolētiem kontiem. Pēc tam par šiem līdzekļiem iegādātas luksusa preces un atbalstīts tehnoloģiju kompānijas sākotnējais publiskais piedāvājums biržā.

Prokuratūra apsūdzējusi viņus par krāpšanos ar vērtspapīriem. ASV vērtspapīru un biržu komisija pret viņiem iesniegusi civilprasību.

Arčers pērn septembrī kļuva par vienu no Latvijas „Norvik bankas” akcionāriem. Banka tic viņa nevainībai: “Kad atklāsies fakti, kļūs skaidrs, ka Arčers nav veicis neko pretlikumīgu”, pausts „Norvik bankas” paziņojumā.

Bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels vēsta: “Varu paust nožēlu, ka Arčera kungs ticis iesaistīts apsūdzībās pret personu, kas atkārtoti izdarījusi pārkāpumu un kuras rakstura īpašības pārliecina cilvēkus, ka šī persona ir bagāta un veiksmīga, tā ļaunprātīgi iemantojot cilvēku uzticību.”

Lai arī, salīdzinot ar citām Latvijas komercbankām, „Norvik banka” nav starp lielākajām – tās klientu skaits ir vairāk nekā 83 400, tā ir plašākais filiāļu un norēķinu grupu skaits. Pagājušā gada nogalē šai bankai bija 68 filiāles, otro vietu ar 50 filiālēm ieņem „Swedbank”. „Norvik bankā” par Korporatīvo klientu pārvaldes vadītāju strādā ekspremjeres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Tieši šī apstākļa dēļ pērn izvērtās vēl viens ar „Norvik banku” saistīts skandāls. Premjeri turēja aizdomās par interešu konfliktu, jo banka, kurā strādāja viņas dēls, no valsts grasījās pirkt banku „Citadele”.