Pienācis laiks domāt par metro būvi Rīgā. Tas esot vienīgais cienīgais risinājums, saka pētnieks
Pienācis laiks domāt par metro būvi Rīgā - tā par padomju laikā iedzīvotāju asi noraidīto ieceri LNT raidījumam "900 sekundes" vērtēja viens no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem Viesturs Veckalns.
Lai nokļūtu no viena Rīgas gala uz otru, ceļā sabiedriskajā transportā ir jāpavada līdz pat pusotrai stundai. Tas nozīmē, ka daudzi rīdzinieki, kuri šķērso pilsētu, braucot uz un no darba, katru dienu ceļā pavada līdz pat trim stundām.
Metro būve ir vienīgais ilgtermiņa cienīgais risinājums - tā uzskata Veckalns, kurš vairākus gadus metro priekšrocības izbaudīja, dzīvojot Lisabonā.
Viņaprāt, Rīgai piemērotākais būtu vieglā tipa metro, kas ir ļoti līdzīgs zemās grīdas tramvajiem. Kā liecina Kopenhāgenas pieredze, viena kilometra brauciena izmaksas vienam pasažierim ir pat nedaudz zemākas nekā autobusiem vai tramvajiem, tāpat arī metro vagonu izmaksas ir līdzīgas. Taču pārvietošanās ātrums pieaug vismaz divas reizes, salīdzinot ar tramvaju vai autobusu.
Savukārt arguments, ka grunts zem Rīgas neder metro būvniecībai, ir nepatiess, uzskata pētnieks. Pēc viņa domām, mūsdienu būvnieki tiktu galā ar visiem sarežģījumiem.
"Sarežģītāk ir Rīgā, bet ar būvniecības metodēm visas tās problēmas var atrisināt. Piemēram, Amsterdamā viņi ceļ smiltīs," norādīja Veckalns.
Tomēr ar lielākām izmaksām nekā pilsētās uz cietāka pamata ir jārēķinās. Viena kilometra izbūve maksātu vidēji 200 miljonus eiro.
Padomju laikā aprēķinātais līniju kopgarums, kas savienoja Imantu ar Juglu, Sarkandaugavu un Pļavniekiem, bija nepilni deviņi kilometri. Tādam līnijas garumam mūsdienās izmaksas būtu gandrīz divi miljardi eiro. Metro projektu varētu finansēt dažādi. Zināms, ka citām pilsētām daļu finansē Eiropas Savienība, tāpat iespējama sadarbība ar privātajiem investoriem.
Veckalns uzskata, ka metro varētu atmaksāties aptuveni 20 gadu laikā, galvenais, lai iecere tiek izstrādāta pietiekami kvalitatīvi.
"Ja tu prezentē projektu, kas ir skaists, ērts un atrisina problēmas, tad atradīsies arī finansētāji," vērtē RTU pētnieks.
Padomju laikā 1980.gadu beigās rīdzinieki satraucās par to, ka metro būvniecības dēļ Latvijā ieplūdīs viesstrādnieki, kuri te paliks uz dzīvošanu. Satraukums bija arī par vēsturiskā centra saglabāšanu. Savukārt mūsdienās vēsturiskais centrs ir aizsargāts un kopumā metro būve nestu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem būtu darbs un ērtāka, patīkamāka dzīve pilsētā, spriež pētnieks.
LNT "900 sekundes"/Kasjauns.lv/Foto: Reuters/LETA/Scanpix
