Zviedrija paziņo par gatavību glābt savas bankas
Lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti, Zviedrijas valdība ir gatava pārņemt akciju daļas tajās zviedru bankās, kuras netiks galā ar augošajiem zaudējumiem no kreditēšanas.
Tā ceturtdien vēstī plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Zviedrijas finanšu ministru Andersu Borgu, kurš atzinis, ka valsts ekonomikai būtiskus riskus rada zviedru banku būtiskā ekspozīcija uz recesijā nonākušajām Baltijas valstīm.
„Ja bankas, kuras iepriekš taisīja lielu naudu no kreditēšanas, vērsīsies pie Zviedrijas valdības, jo būs cietušas lielus zaudējumus no kreditēšanas, to akcionāriem būs jāmaksā par sekām. Bankām, kas nebūs maksātspējīgas, mēs ļoti skaidri pateiksim, ka tās var rēķināties ar valdības piešķirtu finansējumu apmaiņā pret valstij piederošām daļām banku kapitālā,” intervijā Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai STV sacījis Borgs.
Atsakoties komentēt Latvijas lata devalvācijas varbūtību, viņš tomēr norādīja, ka zviedru banku izsniegtais lielais kredītu apmērs Baltijas valstīs rada būtiskus riskus Zviedrijas tautsaimniecībai.
Latvijas valdības vērtspapīru neveiksmīgā izsole trešdien vairoja spekulācijas par lata iespējamu devalvāciju, kas savukārt izraisīja Zviedrijas lielāko banku akciju smagu kritumu saistībā ar to lielo ekspozīciju uz Baltijas valstīm. „Swedbank” akcija trešdien zaudēja 12,4% un SEB akcija – 9,2% vērtības, kritās arī zviedru kronas vērtība pret eiro. Latvijas Banka ceturtdien kategoriski noliedza, ka varētu devalvēt latu un paziņoja, ka pašreizējais lata piesaistes kurss eiro tiks saglabāts līdz eiro ieviešanai.
„Zviedrijas tirgus ir kļuvis ļoti jutīgs pret notikumiem Baltijas valstīs, īpaši Latvijā. Izsoles izgāšanās radīs pieaugošu spiedienu uz Skandināvijas valstu valūtām,” aģentūra „Dow Jones” citē bankas „BNP Paribas” valūtu analītiķi Īenu Stenardu.
Zviedrijas centrālās bankas „Riksbank” aplēses rāda, ka zviedru komercbankas šogad un nākamajā gadā cietīs aptuveni 170 miljardu zviedru kronu (11,2 miljardu latu) zaudējumus no kreditēšanas, kurus lielā mērā radīs to darbība Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
„Riksbank” tomēr norādījusi, ka šis zaudējumu apmērs atbilst tās pamata scenārijam un pastāv vairāki riski, kuriem piepildoties lielāko zviedru banku situācija pasliktinātos vairāk, nekā prognozēts šajā scenārijā, kas savukārt rezultētos vēl lielākos kreditēšanas zaudējumos.
„Viens no šādiem riskiem ir, ka recesija un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās būs ilgstošāka, nekā gaida vairākums ekspertu. Vēl viens risks ir, ka nopietnā ekonomiskā situācija Baltijas valstīs turpinās pasliktināties,” paziņoja „Riksbank”, atzīstot, ka kopš pērnā gada novembra abu šo risku līmenis ir pieaudzis.
BNS/foto:LETA
