Naftas cauruļvads uz Ventspili var pārvērsties par metāllūžņiem
Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot pa to naftas tranzītu. Jauna naftas vada celtniecība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 310,2 miljonus latu.
Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" uzsācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Jauna naftas vada celtniecība varētu izmaksāt pat vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru (310,2 miljonus latu), turklāt tā atjaunošanai varētu būt vajadzīgas atļaujas ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas varas iestādēm, un to saņemšana var būt ļoti problemātiska.
"Par naftas tranzītu pa caurļvadu uz Ventspili jau pavisam drīz varēs sākt stāstu ar pasakām raksturīgo "Reiz bija..." Un ne tāpēc, ka naftas pārsūknēšana pa cauruļvadu patlaban nenotiek. Cauruļvads līdz šim uzturēts tādā stāvoklī un kārtībā, ka, tranzītam atsākoties, tas var jebkurā laikā uzsākt naftas pārsūknēšanu. Īstais iemesls pesimismam ir tas, ka vieglas peļņas dēļ šobrīd tiek iznīcināts pats cauruļvads," situāciju raksturo vairāki aptaujātie.
Viņi vienlaikus norāda uz Latvijas valsts iestāžu bezspēcību situācijā, kad valstij izdevīgāks būtu funkcionējošs naftas cauruļvads, pat ja tas potenciāli atsāktu darbu tikai nākotnē, jo jebkurā gadījumā nodrošinātu darba vietas, nodokļu ieņēmumus, lielāku eksporta pakalpojumu apmēru, bet privātajam investoram rūp tikai un vienīgi ātra peļņa, ko var gūt, realizējot cauruļvadā esošo tehnoloģisko naftu.
Ir viedoklis, ka šāds solis tiek sperts, vadoties no teiciena: ja nav man, lai nav nevienam. Ir arī cita versija: tas tiekot darīts, lai iezāģētu Baltkrievijai - tās ekonomikai un arī prezidentam Aleksandram Lukašenko.
Iespējams, tas izskaidro, kāpēc tehnoloģiskās naftas izsūknēšana sākta tikai šoruden, kad Baltkrievija meklē iespējas atjaunot cauruļvada darbību reversā - transportējot Venecuēlas naftu caur Ventspils ostu uz Polocku. Jārēķinās, ka Baltkrievijā decembrī paredzētas prezidenta vēlēšanas, bet Krievija pašreizējo prezidentu Lukašenko sākusi publiski kritizēt.
Taču Venecuēlas nafta ir glābusi ne tikai Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas Novopolockā un Mozirā, bet arī, piemēram, vairākas kaimiņvalsts pilsētas, kuru mugurkauls ir uzņēmumi, kas strādā ar naftu vai tās produktiem valsts vadību.
Ir vēl viena versija - naftas cauruļvada iznīcināšana klusām uzsākta un par to nemaz nezina Krievijas augstākā vara, kurai teorētiski varētu būt interese nākotnē savā kontrolē pārņemt naftas tranzītmezglu Ventspilī un atsākt naftas tranzītu pa cauruļvadu. Nevar noliegt arī versiju par to, ka arī "LatRosTrans" mazākuma īpašnieka "Transņeftj" (otrs īpašnieks - AS "Ventspils nafta" (VN), kuras lielākais akcionārs ir "Vitol") iekšienē notiek kādas cīņas un tāpēc "veikli darboņi" var to izmantot, lai nopelnītu labu naudiņu pārtikušai dzīvei. Tieši tādēļ vairāki aptaujātie potenciālo zaudētāju lokā ierindo arī Krieviju.
"Manā rīcībā nav nekādas informācijas par šo jautājumu un tāpēc nevaru to komentēt," uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš norāda, ka satiksmes ministra amatā ir tikai nedaudz vairāk par nedēļu un 100% ar visiem nozares problēmjautājumiem vēl nemaz neesot iepazinies.
