Pērn lielākie zaudējumi bijuši tirdzniecībā, būvniecībā un operācijās ar nekustamo īpašumu

Vissmagāk pērn klājies tirgotājiem, tajā skaitā arī automašīnu un motociklu tirgotājiem un remontētajiem, kuru kopējie zaudējumi sasniedza 248,9 miljonus latu. Vēl gadu iepriekš nozare bija spējusi strādāt ar 108 miljonu latu peļņu, bet 2007.gadā peļņa sasniedza 375,4 miljonus latu.

Grūti laiki pērn bijuši arī būvniecības nozares uzņēmumiem, kuru kopējie zaudējumi veidoja 225,6 miljonus latu. Vēl 2008.gadā nozare bija spējusi uzrādīt pozitīvu sniegumu, strādājot ar 9,2 miljonu latu peļņu, bet 2007.gadā peļņa bija teju tikpat liela, cik pērnā gada zaudējumi - 219,5 miljoni latu.

Trešajā vietā "lielāko zaudētāju" sarakstā ierindojas operāciju ar nekustamo īpašumu veicēji, kuru zaudējumi pērn sasniedza 217,8 miljonus latu, Turklāt šī nozare jau 2008.gadā strādā ar 45,1 miljona latu zaudējumiem. Toties 2007.gadā tika gūta 105,5 miljonu latu peļņa.

Vairāk nekā 100 miljonu latu zaudējumus cietusi arī apstrādes rūpniecības nozare, kas 2009.gadu kopumā noslēgusi ar 130,8 miljonu latu zaudējumiem. Raugoties pēc apstrādes nozares apakšnozarēm, vērojams, ka lielākie zaudējumi jeb 44,4 miljoni latu bijuši nemetālisko minerālu izstrādājumu ražotājiem, bet ar lielāko peļņu - astoņiem miljoniem latu - strādājuši datoru, elektronisko iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražotāji.

Apstrādes rūpniecības nozare 2008.gadā strādāja ar 3,1 miljonu latu peļņu, bet 2007.gadā peļņa bija 173,4 miljoni latu.

Tomēr ne visas nozares pērn strādājušas ar zaudējumiem. Ar lielāko gūto peļņu pagājušajā gadā var lepoties informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas, neskatoties uz ekonomisko krīzi, pērn spējusi nopelnīt 81,2 miljonus latu. Vēl gadu iepriekš peļņa gan bijusi gandrīz divkārt lielāka - 155,1 miljons latu, bet 2007.gadā - 178,7 miljoni latu.

52,2 miljonu latu peļņu 2009.gadā guvusi arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare. Pērn tās peļņa pret 2008.gadu samazinājusies trīskārt, jo 2008.gadā tika nopelnīti 151,9 miljoni latu. Savukārt 2007.gadā peļņa veidoja 80,8 miljonus latu.

Trešās visvairāk pelnošās nozares gods pienākas transportam un uzglabāšanai, jo šīs nozares uzņēmumi kopā pērn spējuši strādāt ar 43,5 miljonu latu peļņu, kas turklāt pret 2008.gadu pieaugusi par 26%. 2008.gadā transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumi nopelnīja 34,4 miljonus latu, bet 2007.gadā - 131,7 miljonus latu.

Ceturtā pērn pelnošākā nozare bijusi lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kuras nozaru uzņēmumu peļņa veidojusi 37,8 miljonus latu. Arī šīs nozares sniegums pret iepriekšējiem gadiem ir pasliktinājies, jo 2008.gadā peļņa bija 83,7 miljoni latu, bet 2007.gadā - 139,7 miljoni latu.

Salīdzinot ar visām citām tautsaimniecības apakšnozarēm, pērn lielāko peļņu, 85,4 miljonus, latu guvuši telekomunikāciju uzņēmumi. Ar 68,4 miljoniem latu seko uzglabāšanas un transporta palīgdarbību uzņēmumi, bet 34,5 miljonu latu peļņu guvuši elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas apakšnozare. Ceturtajā pērn pelnošāko apakšnozaru sarakstā ierindojama mežsaimniecība un mežistrāde ar 30,6 miljonu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

CSP apkopojumā ietverti dati par visiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem komersantiem, kas iesniedz grāmatvedības bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Apkopojumā netiek ietverti dati par bankām, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes, apdrošināšanas sabiedrībām un budžeta iestādēm.

Peļņa vai zaudējumi pēc nodokļu nomaksas ir uzņēmuma darba cikla noslēguma finansiālais rezultāts, kas rāda, cik efektīvi tikuši izmantoti resursi.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomiski aktīvo komersantu kopējie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas 2009.gadā sasnieguši 754 miljonus latu, liecina CSP informācija.

CSP datubāzē apkopoti dati par periodu no 1995.gada līdz 2009.gadam, kas liecina, ka pērn Latvijas uzņēmumu zaudējumi sasnieguši līdz šim lielākos apjomus. Ar kopējiem zaudējumiem komersanti bija strādājuši arī 1995.gadā un 1996.gadā, taču to apmēri bija ievērojami mazāki - attiecīgi 26,9 miljoni latu un 48,6 miljoni latu.

No 1997.gada līdz pat 2008.gadam Latvijas komersanti bija spējuši uzrādīt pozitīvu kopējo rezultātu, turklāt peļņas apjomiem bija tendence pieaugt.

Līdz šim veiksmīgākais Latvijas komersantiem bija 2007.gads, kad kopējais rezultāts sasniedza 1,69 miljardu latu peļņu. 2008.gadā, sekojot ekonomikas atdzišanai, peļņa samazinājās līdz 484,8 miljoniem latu jeb par 71%.

Arī 2006.gadā komersantu peļņa bija pārsniegusi miljarda robežu, veidojot 1,428 miljardus latu, salīdzinot ar 2005.gada 724,1 miljonu latu, rezultātam dubultojoties.

2004.gadā Latvijas komersanti kopā bija spējuši nopelnīt 683,3 miljonus latu, 2003.gadā - 346 miljonus latu, 2002.gadā - 226,4 miljonus latu, 2001.gadā - 220,4 miljonus latu, 2000.gadā - 94,1 miljonu latu, 1999.gadā - 82,1 miljonu latu, 1998.gadā - 110,3 miljonus latu, bet 1997.gadā - 144,6 miljonus latu.

LETA/Foto:Rojs Maizītis