Skandalozā ekonomista Smirnova prognoze 2010. gadam nepiepildījās

„Jau vasarā Latvija būs spiesta pasludināt defoltu. Jebkurā gadījumā defoltam vajadzēs notikt līdz Saeimas vēlēšanām, maksimāli septembrī. Grūti prognozēt, kas notiks ar latu. Visticamāk, to varēs palaist brīvā kritienā, proti, lata vērtība varētu kristies divas vai pat četras reizes. Un tajā brīdī, kad Latvija būs bankrotējusi, pie mums ieradīsies SFV kā „glābējs”.”

„Bezdarbs sasniegs 50%, rūpniecības un lauksaimniecības paliekas tiks pilnībā likvidētas, bet vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvos uz ārzemju humanitārās palīdzības rēķina.

„Latvijas starptautiskais kredīta reitings tiks samazināts līdz atkritumu līmenim. Rezultātā sāksies ārzemju kapitāla masveida aizplūšana no Latvijas. Par ārzemju investīcijām Latvijai vienkārši vajadzēs aizmirst.”

„Visi valsts brīvie līdzekļi tiks ieguldīti banku glābšanā (patlaban – kaut kur aptuveni miljards latu). Vajadzēs vismaz 10 miljardus, taču nebūs, kur to naudu ņemt.”

„Zviedru bankas var „pamest” savas meitas kā nevajadzīgu balastu, lai pašas nenogrimtu. Tās pārdos starptautiskajā finanšu tirgū savu meitu saistības firmām, kas specializējas parādu piedzīšanā, – tā saucamajiem starptautiskajiem „maitu ērgļiem”. Tādējādi jau vasarā Latvija būs kritiskā un praktiski bezizejas situācijā. Nauda budžetā beigsies, bet visapkārt būs kreditoru rindas, pieprasot nomaksāt rēķinus. „Maitu ērgļi” būs visaktīvākie.”

„Var pat pieprasīt Latvijas Bankas kontu arestu. Komercbankas faktiski kļūs maksātnespējīgas. Šajā absolūti bezcerīgajā situācijā Latvijas Banka valdības ietekmē būs spiesta ieslēgt drukāšanas mašīnu.”

Kā redzams, no pērnā gada prognozēm nav piepildījies praktiski nekas. Smirnovam uz to ir vienkāršs skaidrojums – pērn izdzīvojam, jo tērējām starptautisko aizdevēju piešķirto naudu, tāpēc arī bija iluzora sajūta, ka ekonomiskā situācija iet uz labo pusi.

Tagad mūs gaidot dubults, ja ne trīskāršs sitiens, jo tuvojas pasaules ekonomikas krīzes otrais vilnis un drīz būšot skaidrs, ka budžeta izdevumi jāsamazina ne vairs par 50, bet par 200 miljoniem.

Skandalozais ekonomists uzskata, ka īstā starptautiskā politika esot vērsta uz apzinātu Latvijas valsts bankrotu, bet tādi premjeri kā Dombrovskis un Latvijas bankas vadītājs Rimševičs esot paklausīgi izpildītāji.

„Ir 21.gadsimts. Lai kādu valsti iekarotu, nav vajadzīgs karaspēks, mūsu gadījumā pietiek ar finanšu ieročiem,” saka Ventspils augstskolas mācībspēks. Viņš atsaucas uz ekonomistes Raitas Karnītes nesen Neatkarīgajā Rīta avīzē neskaidri paustajām norādēm uz apzinātu ekonomikas noplicināšanu. Karnīte sacīja: „Skatoties, pirmkārt, uz politiķiem, otrkārt, uz padomiem un to izpildi, ir tāda sajūta, ka valsts tiek gatavota kaut kam. Es domāju, valdība ļoti labi zina, kam. Citādi viņiem [ārvalstu speciālistiem] varētu rasties jautājumi. Par to, kāpēc Latvijā ir pareizi viss tas, kas citur tiek turēts par nepareizu. (..) Kas te ienāks un pataisīs Latvijas demogrāfisko piramīdu sakarīgāku, bet ekonomiku – konkurētspējīgāku? Jo visi saprot, ka šobrīd ekonomika tiek noplicināta. Arī tāpēc, ka tai var nebūt cilvēku. Esmu jau teikusi – lai šeit kaut kas rastos, nepieciešama ekonomika, kurai nav vajadzīgi cilvēki.”

Smirnovs ir pārliecināts, ka Karnītes kundze labi zina, kam valsts tiek gatavota, tikai nesaka.  Viņaprāt, Baltijas jūras piekrastes reģionā plānots izvietot attīstītajās rietumu valstīs iebraukušos bēgļus no Āfrikas un Arābu valstīm, kas tur slikti integrējas, veido saliedētas kopienas, kas savukārt rada bīstamību valstij un sabiedrībai, negrib strādāt, dzīvo uz pabalstiem, utt..  D.Smirnovs domā, ka rietumi ir sapratuši, ka centieni uzlabot demogrāfisko situāciju, iepludinot valstīs bēgļus no citām kultūrām un reliģijām, bijusi kļūda. Tagad viņi gribot labot situāciju ap 400 tūkstoš „nederīgo un slinko” bēgļu nomainot pret „strādīgiem, paklausīgiem baltajiem vergiem” kādi esot latvieši un citas bijušās padomju nācijas. Tieši tādēļ rietumnieki tik labprāt uzņemot cilvēkus no Austrumeiropas. „Viņi ir šokēti un izbrīnīti, ka te cilvēki strādā par 100 latiem mēnesī. Viņi domā uh, tādi vergi mums ir vajadzīgi, bet tas, ka Baltijas piekraste nepaliks tukša ir jau skaidri pateikts. Te būs bēgļu nometnes un tie latvieši, kas te vēl būs palikuši.” Smirnovs prognozēja, ka šogad būs ārkārtas parlamenta vēlēšanas un pensionāriem beidzot samazinās pensijas.

Jautāts, vai iezīmējas kādas pozitīvas tendences, Smirnovs attrauca, ka esot cilvēks, kas redz tikai negatīvo. Jāteic, ka ekonomista iepriekš prognozētās pasaules ekonomikas krīzes un sociālās katastrofas tomēr nepiepildījās.

Migranti ir tur, kur nauda, Latvijā tās nav

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot ekonomistu jaunākos izteicienus, saka, ka tie izraisa smaidu. „Tiem, kas kaut ko tādu apgalvo, vajadzētu padomāt, kā gan būtu iespējams piespiest ES imigrantus apmesties Latvijas pamestajās viensētās. Migranti vienmēr būs tur, kur ir nauda, darbs un pārticība. Vienīgā iespēja ieinteresēt ES migrantus apmesties šeit būtu ieguldīt  miljardus Latvijas attīstībā. Tas, ka ES bagātākās valstis labprāt uzņem Austrumeiropas strādniekus, ir taisnība, jo iebraucēji no Āfrikas vai Āzijas asimilējas ilgākā laikā nekā mēs. Taču pat, ja visi darbaspējīgie latvieši aizbrauktu strādāt uz bagātajām ES valstīm, pieprasījums pēc darbaspēka netiks atrisināts. Atklāti sakot, latviešus tur īsti neievēro, jo mūsu ir pārāk maz. Es nevaru piekrist viedokļiem, ka kāds Latviju apzināti gatavo kaut kam sliktam un ekonomika tiek apzināti noplicināta. Tā vienkārši sanāca, jo mūsu valdības nevēlējās uzklausīt ekonomistu padomus un pat pie 10% pieauguma neatlicināja ne santīma uzkrājumu spilvenam. Viņiem, līdzīgi kā maziem puišeļiem, likās, ka paši ir  gudrāki par citiem. Vēl ļaunāk ir tas, ko es citādi kā vien ar iedzīvošanās kāri nevaru izskaidrot – milzīga nauda tika tērēta tādās būvēs un projektos, kas nesavtīgiem politiķiem nešķiet atbalsta vērti.”

Vēsture atkārtojas kā farss

Tikmēr Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers nav tik skeptisks un saka: „Lai arī par „sazvērestības teoriju” piekritējiem tiek smīkņāts, Latvijas kleptokrātu darbība neviļus liek domāt, ka šādas teorijas nav bez pamata. Vārdos gan liekulīgi aicinot aizbraucējus atgriezties Latvijā, darbos pie varas esošie kleptokrāti dara visu, lai iespējami pilnīgāk attīrītu teritoriju no „lūzeriem” un „vārguļiem” par kādiem tiek uzskatīta latviešu tauta. Valdības mainās, un jaunie valdītāji bargi kritizē iepriekšējos, uzsverot piederību atšķirīgiem politiskajiem spēkiem. Taču pēc būtības tas ir teātris – latviešu tautas iznīcināšanas politika no valdības izkārtnes nemainās.” Viņaprāt, pašreizējās valdības „ekonomikas stabilizācijas plāns” tik lielā mērā atgādina Godmaņa valdības „ekonomikas stabilizācijas plānu” 2008. gada decembrī, ka atsauc atmiņā zināmo apgalvojumu, ka vēsture otrreiz atkārtojas kā farss.

Evija Hauka