Apkures parādi trīskāršojušies un pārsnieguši 60 miljonus

Līdzās apkures parādiem krājas vēl citi parādi par komunālajiem pakalpojumiem un ēku apsaimniekošanu.

Informāciju LPS apkopojusi, balstoties uz 73 pašvaldību sniegtajām atbildēm par parādu pieaugumu kopš pagājušās apkures sezonas beigām. Citas pašvaldības ir uzskatījušas par labāku savus parādus neafišēt.

"Šo apkures sezonu pašvaldības droši vien izvilks, martā pārejot uz vēsāku apsildes režīmu," paredz LPS konsultants tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš. "Pa vasaru droši vien tiks nosegta puse apkures sezonas parādu, bet otras puses dēļ var nesākties nākamā apkures sezona," viņš turpina.

Augstākās valsts iestādes patiešām cenšas izmantot līdz nākamajai apkures sezonai atlikušos mēnešus, lai atrastu paņēmienus, ar kuriem piespiest iedzīvotājus norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ja diskusijas novedīs līdz rezultātam, to varēs izmantot arī nekustamā īpašuma un zemes nodokļa parādu iekasēšanai. Runas grozās par parādnieku masveida izlikšanu no mājokļiem, bet ar mierinājumu, ka to darīšot tikai pēc tam, kad brīdinājuma dēļ būs atņemts ģimenes gods un televizors.

"Mēs cenšamies ielēkt pēdējā vagonā vilcienam, kas aizgāja jau tad, kad uzpūtās nekustamo īpašumu cenu burbulis," situāciju aprakstīja Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas mājokļu jautājumu apakškomisiju, kurā nodibināta īpaša darba grupa mājokļu parādu problēmas izpētei un risināšanai. Pagaidām vienīgais darba grupas darba rezultāts, pēc Dolgopolova teiktā, esot "aizraujošas debates".

Asas un tāpat aizraujošas debates tajā pašā laikā risinājās arī valdībā. Vismaz formāli tās ir beigušās ar rezultātu – ar valdības lēmumu sūtīt uz Saeimu priekšlikumu grozīt Civilprocesa likumu un piešķirt namu apsaimniekotājiem tiesības uz 1/10 no summas, kas būtu iegūstama, pārdodot parādu dēļ atņemtus mājokļus. Vēl būtiskāks likuma grozījums būtu namu apsaimniekotājiem dotas tiesības atņemt un pārdot arī tādus mājokļus, kuri ir apgrūtināti ar hipotekāro kredītu, t.i., ieķīlāti bankās. Ja šādu mājokļu iemītnieki pašlaik veic komunālos maksājumus, viņi to dara pieraduma, neziņas vai patriotisma dēļ, jo reālas sankcijas pret viņiem namu apsaimniekotāji vērst nedrīkst.

Lieli strīdi valdībā izvērtās starp Ekonomikas ministriju, kas bija iesniegusi minēto Civilprocesa likuma grozījuma projektu, un Tieslietu ministriju, kas pilnībā noraidīja ideju aizskart ķīlu ņēmēja - galvenokārt komercbanku - tiesības uz ķīlu pilnā apmērā. Tieslietu ministrija uzstāj, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikums sagrautu tiesiskās paļāvības principu kopumā un likvidētu visu uz ķīlām balstīto civiltiesisko darījumu sadaļu Latvijā. Civilprocesa likuma grozījumus nekādā gadījumā nedrīkstot attiecināt uz ķīlas līgumiem, kas jau noslēgti un tiks noslēgti līdz likuma grozīšanai. Ar šo vienu ierobežojumu pietiktu, lai Civilprocesa likuma grozījumi zaudētu savu praktisko nozīmi komunālo parādu problēmas risināšanai.

Tieslietu ministrija skaidro, ka ēku apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādi pieaug "arī tā iemesla dēļ, ka šobrīd namu apsaimniekotāji un namīpašnieki, kā arī komunālo pakalpojumu sniedzēji nepilnvērtīgi izmanto civilprocesuālo regulējumu", kas jau tagad ļaujot vērsties pret parādniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 50.1 nodaļu Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.

Tieslietu ministrijai "nav saprotama attiecīgo pakalpojumu sniedzēju pasīvā rīcība uzkrāto parādu piedziņas procesā". Ministrija gan atzīst, ka šeit minētā paātrinātā parādu piedziņas kārtība attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieks prasījumu neapstrīd. Šādi piekāpīgi parādnieki Latvijā tomēr ir retums, tāpēc Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī savu priekšlikumu Civilprocesa likuma grozīšanai un jauna regulējuma ieviešanai, kādā maza apmēra prasības būs jāizskata tiesās.

Apvienotās Rīgas namu pārvaldes vadītājs Ervins Straupe norāda, ka paātrinātā kārtība maz ko līdz, jo no klienta nav nekā ko paņemt. Viņš uzsver, ka namu pārvalde pati saviem parādniekiem atņemt neko nedrīkst, jo tā ir tiesu izpildītāju kompetence. Savukārt tiesu izpildītāji ar kustamās mantas atņemšanu nodarboties izvairās.

"Iedomājieties paši savu dzīvokli - cik tur ir mantu, kuras varētu atņemt un kuras pēc tam kāds pirktu!" savu amatbrāļu (ne)darbošanos vienkārši un pārliecinoši izskaidroja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis. "Cik dārgi šobrīd būtu pārdodams atņemtais televizors un cik izmaksātu tā glabāšana līdz pārdošanai? Cik izmaksātu tiesāšanās par to, vai tiesu izpildītājs drīkstēja atņemt televizoru, kas esot sievas īpašums, ja mājokļa apsaimniekošanas līgumu noslēdzis vīrs?" viņš turpināja.

Dolgopolovs šo jautājumu pavērsa arī uz pašiem mājokļiem - cik tie vairs maksātu, ja to atņemšana un piedāvāšana izsolēs ar lejupejošu cenu kļūtu masveida? Kas šos dzīvokļus pirktu un cik izmaksātu no mājokļiem izlikto cilvēku izmitināšana kaut kur citur, jo cilvēku atstāšana bez pajumtes neatbilst ne Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, ne Eiropas Savienības dalībvalsts statusam?