Eiro likmju kāpums Latvijas kredītņēmējiem nebūs patīkama ziņa
Eiropas Centrālās bankas (ECB) iespējamais lēmums aprīlī palielināt eiro bāzes likmi Latvijas eiro kredītu ņēmējiem nebūs patīkama ziņa, norāda "Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Viņa skaidro, ka eiro bāzes likme jau gandrīz divus gadus atrodas vēsturiski zemākajā līmenī - 1% un līdz šim ECB bijusi visai nesteidzīga monetārās politikas virziena maiņā, un parasti pieņēmusi lēmumus par procentu likmes palielinājuma vai samazinājuma fāzes uzsākšanu tikai, kad to jau izdarījusi ASV Federālo rezervju sistēma.
Ertuganovas skatījumā ECB nostājas maiņa saistīta ar pieaugušo inflācijas spiedienu, jo jau patlaban vidējais gada inflācijas līmenis eirozonas valstīs februārī sasniedzis 2,4%, kas ir krietni virs ECB komforta līmeņa - 2%.
"Pagaidām mēs varam tikai spekulēt, vai ECB tiešām izšķirsies par bāzes likmes pieaugumu un vai tas būs vienreizējs pasākums vai likmes palielinājuma fāzes sākums," atzina Ertuganova.
Attiecībā uz Latviju analītiķe norāda, ka būtu naivi sagaidīt, ka eiro bāzes likmes kāpums varēs ierobežot inflācijas otrās kārtas efektu. "Latvijā uzņēmēju un patērētāju reakcija uz ārējiem cenu šokiem vienmēr bijusi spēcīgāka un lielāka nekā pārējās Eiropas valstīs. Tādējādi inflācijas kāpuma apturēšana eirozonā varētu atstāt visai nebūtisku ietekmi uz cenu dinamiku Latvijā. Tas savukārt varētu nozīmēt arī lielāku starpību starp inflāciju Latvijā un parējās eirozonas valstīs, palielinot iespējamību, ka Latvijai varētu rasties grūtības ar Māstrihtas kritērija izpildi," skaidroja eksperte.
Viņa uzsver, ka eiro likmju kāpums arī tiešā veidā ietekmē ekonomisko situāciju Latvijā, jo kopš marta sākuma, kad ECB prezidents paziņoja par iespējamo eiro bāzes likmes kāpumu, starpbanku eiro likmes pieaugušas par aptuveni 0,1 līdz 0,2 procentu punktiem.
Ertuganova pieņem, ka gadījumā, ja realizēsies ekspertu izteiktās prognozes un līdz gada beigām eiro bāzes likmi varētu palielināt ne vienu reizi vien, tad EURIBOR likmes varētu pakāpties vismaz par vienu procenta punktu. "Tā, protams, nav patīkama ziņa eiro kredītu ņēmējiem Latvijā. Tāpat tā pastiprinās maksātspējīgo kredītņēmēju piesardzību attiecībā uz kredītsaistību uzņemšanos. Savukārt eiro likmju kāpums vērtspapīru tirgos nozīmē arī, ka Latvijai vārētu nākties aizņemties finanšu tirgos par nedaudz lielākām likmēm," norādīja analītiķe.
Ertuganova aicina ņemt vērā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā eiro likmes kāpums nozīmētu kompromisu starp vidēji lielām cenām un vidēji zemu bezdarbu. Ja eirozonas ekonomikas atveseļošanās palēnināsies, arī Latvijas galvenā virzītājspēka - eksporta - pieauguma tempi būs mazāki par prognozēto, prognozē eksperte.
Tomēr kopumā viņa uzskata, ka pagaidām nav vērts uztraukties par būtisko palēninājumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, kas saistīts ar iespējamo eiro bāzes likmes pieaugumu īstermiņā. Lielākais risks esot, ka neizpildīsies optimistiskie scenāriji par IKP kāpumu par 5-6%, bet pagaidām nekas neliecinot, ka Latvijas ekonomika 2011.gadā nevarētu pieaugt par 3-4%. "Tomēr visi sāpīgie jautājumi - vai spēsim iestāties eirozonā, vai varēsim uzturēt eksporta pieaugumu, vai Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās samazināties - kļūst arvien aktuālāki," spriež ekonomiste.
Šodien EURIBOR trīs mēnešu procentu likme bijusi 1,203%, sešu mēnešu - 1,513%, bet 12 mēnešu - 1,962%, liecina informācija Eiropas Banku federācijas mājaslapā.
EURIBOR indekss ir likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū. Indekss tika izveidots 1999.gadā līdz ar eiro ieviešanu. Tas tiek noteikts katru dienu, ņemot vērā Eiropas Savienības valstu un nozīmīgu pasaules banku procentu likmes.
