Maksātspējas grūtībās nonākušie uzņēmumi nepietiekami izmanto tiesiskās aizsardzības procesus
Maksātspējas grūtībās nonākušie uzņēmumi pagaidām nepietiekami aktīvi izmanto tiesiskās aizsardzības procesus, lai gan tas viņiem sniegtu iespēju atjaunot savu maksātspēju un saglabāt biznesu.
Tā secināja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās diskusijas dalībnieki, kuri identificēja arī vairākas problēmas, kāpēc uzņēmumi līdz šim tiesiskās aizsardzības procesus vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu nav izmantojuši plašāk.
Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja atzina, ka, salīdzinot ar bankrotu skaitu, uzņēmumi tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesus varētu izmantot arī vairāk. Viņš norādīja, ka citu valstu pieredze rāda, ka restrukturizācijas procedūras pret likvidācijas procedūrām veido aptuveni 10%. Latvijas gadījumā tie ir mazāk nekā 5%.
Maksātnespējas administrators Aigars Lūsis minēja trīs faktorus, kas, viņaprāt, kavē aktīvāku šo procesu izmantošanu. Pirmkārt, tas, ka šis instruments tiešām ir jauns un pastāv bažas, vai sasniedz savu vēlamo rezultātu. Otrkārt, uzņēmumi sagatavojot nekvalitatīvus plānus un pieteikumus, kā arī ir diametrāli pretēja tiesu prakse to apstiprināšanā. Treškārt, procesa termiņš - divi gadi - viņa skatījumā ir pārāk īss, lai uzņēmums varētu atjaunot savu maksātspēju.
Tiesiskās aizsardzības procesu sākušā uzņēmuma "KS-Terminal" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis arī atzina, ka šie ir vēl jauni un uzņēmējiem nezināmi instrumenti. Ķimenis atzina, ka uzņēmums meklējis maksātspējas atjaunošanas risinājums, jo diemžēl ir bijuši piemēri, kad normālam uzņēmumam ar dažu tūkstošu latu parādu tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums, ko tiesa "dīvainā kārtā" arī apstiprina.
"KS-Terminal" sācis tiesiskās aizsardzības procesu, lai pasargātu uzņēmumu no "neprognozētas un nesaprotamas" maksātnespējas procesa pieteikšanas no mazu kreditoru puses, jo uzņēmuma saimnieciskā darbība neliecināja, ka problēmām ir pastāvīgs raksturs un tās būs ilgstošas, turklāt arī saistību apjoms neesot bijis pārdabisks - aptuveni 300 000 latu.
"Mūsu gadījumā tiesiskās aizsardzības process ir ļoti veiksmīgs un nekādas bažas, ka plānu neizpildīsim laikā un apjomā, nepastāv. Gan dabā, gan ekonomikā ir pavasarīgas vēsmas, un pēc termināla darbības to varam ļoti skaidri pateikt. 2010.gadā pret 2009.gadu bija vairāk nekā 40% apgrozījuma pieaugums, un arī šogad sagaidām 10-15% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Domāju, ka 2011.gadā atgriezīsimies 2006.-2007.gada līmenī un plānu normāli izpildīsim," teica Ķimenis.
Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka uzņēmumi šos procesus neizmanto plašāk, jo daudzi domā, ka banka tam tāpat nepiekritīs. "KS-Terminal" jau sākumā veicis sarunas ar banku un skaidrojis, ka situācija uzņēmumā nav tik kritiska un tai ir objektīvi apstākļi.
Dalībnieki atzina, ka nereti tieši bankas nevēlas dot savu saskaņojumu procesam. Lūsis skaidroja, ka iemesls tam ir pārāk īsais procesa termiņš, kas nerada kreditoriem pārliecību, ka tiks atjaunota maksātspēja.
Viņam piekrita arī "DnB Nord bankas" pārstāvis Rolands Cupiks, kurš norādīja arī uz problēmu ar procesu plānu kvalitāti, jo tajos nereti iztrūkst konkrētības, izsvērtu un pamatotu aprēķinu, bet tie balstās uz pieņēmumiem, kas savukārt nedod pamatu, lai uzskatītu, ka varēs atjaunot uzņēmuma maksātspēju.
Arī Ķimeņa skatījumā uzņēmumam ir jāspēj pierādīt kreditoram, ka viņš tiešām spēs izdarīt to, ko mēģini aprakstīt plānā. "Baņķieri jau cilvēki vien ir, un, aizejot ar lapiņu, uz kuras uzrakstīti pāris vārdi "iedodat man laiku, tūlīt samaksāšu", protams, viņam dižā pārliecība neradīsies," sprieda uzņēmējs.
Viņš gan piekrīt, ka procesa ilgums - divi gadi - ir pārāk īss. "Protams, procesu pildām, taču nevarētu teikt, ka uzņēmumam ir līdzekļi, ko investēt attīstībā. Patlaban ir tā, ka pilnībā varam izpildīt plānu un segt visus parādus, bet savā attīstībā uz diviem gadiem esam iebremzējuši. Teiktu, ka starp trīs un četriem gadiem būtu optimāls laiks," sacīja Ķimenis.
Tieslietu ministra padomniece Baiba Broka pieļāva iespējamību, ka procesa ilgumu varētu noteikt no diviem līdz pieciem gadiem, uzņēmējam pamatojot un pierādot, kāpēc tieši šāds laiks ir nepieciešams.
Tomēr piecu gadu termiņu neatbalstīja citi diskusijas dalībnieki, sakot, ka laika intervāls - divi līdz pieci gadi - ir pārāks ilgs, jo visi tad gribēs maksimālo termiņu, turklāt uzņēmuma turpmākai attīstībai tas var būt arī bremzējošs faktors.
Tiesiskās aizsardzības process ļauj parādniekam atjaunot savu spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Tiesiskās aizsardzības procesu uzrauga tiesas iecelts administrators, kurš uzrauga tā īstenošanu un nodrošina likumīgu gaitu. Pēc sekmīgas procesa īstenošanas parādnieks ir nokārtojis savus parādus un sekmīgi turpina uzņēmējdarbību.
Tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājs, iesniedzot tiesā pieteikumu. Process tiek sākts brīdī, kad tiesa pieņem pieteikumu un ierosina lietu, pēc kuras parādniekam jāizstrādā plāns, tas jāsaskaņo ar kreditoru vairākumu un jāiesniedz tiesā apstiprināšanai.
LETA
