Latvija joprojām varēs kūpināt šprotes ar alkšņu koksnes dūmiem
Pēc 2014.gada 1.janvāra benzopirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes.
To paredz Eiropas Komisijas (EK) ekspertu darba grupas "Vides un industriālais piesārņojums pārtikā" sanāksmē pieņemtais regulas projekts.
Tas nozīmē, ka Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanas metodi ar alkšņu koksnes dūmiem, informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Iepriekš EK pieprasīja kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu - piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija uzturēja pozīciju par nepieciešamību noteikt astoņus mikrogramus uz kilogramu. Pēc Briselē notikušajām kārtējām sarunām ar EK Latvija panākusi kompromisu par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu jeb benzopirēna pieļaujamo normu šprotēs, akceptējot tās kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu benzopirēna līmeni.
Lai pierādītu, ka tikai šī norma ļauj ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm augstāku benzopirēna līmeni nekā pārējām kūpinātām zivīm.
"Esmu gandarīts, ka ministrijas speciālisti ciešā sadarbībā ar Latvijas Zivrūpnieku savienību panāca, ka šprotes arī turpmāk būs atļauts kūpināt tradicionālā veidā alkšņu koksnes dūmos. Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ir daudz darījuši, lai veiktu ievērojamus tehnoloģiskos uzlabojumus un izpildītu Eiropas rekomendācijas. Iznākumā pieņemts veiksmīgs kompromiss, ņemot vērā gan patērētāju veselības, gan pārtikas industrijas intereses," sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Patlaban vairāk nekā 90% no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi "Šprotes eļļā" un "Rīgas šprotes eļļā". Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi, un pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60% no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma.
Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām. Uz Krieviju - aptuveni 55%, uz Ukrainu - 6%, uz ASV - 5%, uz Baltkrieviju - 3%, uz Uzbekistānu - 3%. Kūpinātu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70% no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām un atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot 46 000 tonnu zivju gadā.
