Bizness un ekonomika

Latvijas Banka noraida "Parex" lūgumu par obligāto rezervju normas nepildīšanu

Jauns.lv

Kopš restrukturizācijas AS "Parex banka" obligāto rezervju prasības ir pildījusi, tās neapšaubot, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības pildīt, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Latvijas Banka ir saņēmusi un izvērtējusi "Parex bankas" lūgumu atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes, lai līdzekļus izmantotu sindicētā kredīta atmaksai. Latvijas Banka norāda, ka "Parex banka" ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, un tā joprojām ir spēkā. Atbilstoši likumam, visām kredītiestādēm ir jānodrošina obligāto rezervju izpilde.

Nespējot pildīt tai noteikto uzdevumu - savlaicīgi nodrošināt bankas līgumsaistību izpildi pret sindicētā kredīta izsniedzējiem, "Parex bankas" vadība pēdējā brīdī pauž vēlmi pārkāpt likuma prasības, akcentē centrālās bankas pārstāvji. "Ja "Parex banka" neievēros visām licencētām bankām izvirzītās obligāto rezervju prasības, Latvijas Banka tai piemēros normatīvajos aktos noteiktās soda sankcijas - tādas pašas, kādas tiktu piemērotas jebkurai citai Latvijas komercbankai šāda pārkāpuma gadījumā," brīdināja Grāvītis.

Kā ziņots, "Parex banka" vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un Latvijas Bankā ar lūgumu atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes, lai centrālajā bankā uzkrātos līdzekļus 26 miljonu latu apmērā novirzītu sindicētā kredīta atmaksai,  informēja "Parex bankas" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tiek uzsvērts, ka sindicētā kredīta atmaksai "Parex banka" ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto "Parex bankas" restrukturizācijas plānu un tajā izvirzītajiem mērķiem sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par "Parex bankas" darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš - 2011. gada 5. maijs.

"Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt "Parex banka" jau no 2010. gada 1. augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, "Parex bankai" ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi, kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu," norāda "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

2010. gada 1. augustā ar valsts atbalstu "Parex banka" kļuva par Latvijā un Baltijas valstīs unikālu finanšu institūciju, proti, specializēto problemātisko aktīvu pārvaldītāju, kura darbības vienīgais mērķis ir valsts ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Patlaban "Parex bankas" darbība ir vērsta uz kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu un pārņemto aktīvu pārvaldīšanu.

"Balstoties uz savu vairāk nekā 20 gadu ilgo starptautisko pieredzei banku restrukturizācijas jomā, es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka "Parex bankai" piederošo līdzekļu turēšana Latvijas Bankā neatbilst obligāto rezervju glabāšanas noteiktajiem mērķiem. Mūsu obligātās rezerves ir aprēķinātas un uzkrātas, lielākoties balstoties uz bankas saistībām pret Finanšu ministrijas ieguldījumu un sindicēto kredītu, līdz ar to šo naudas līdzekļu izmantošana kredīta atmaksai ir tikai loģisks solis," uzsver Gviljams.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, komisija ir saņēmusi "Parex bankas" lūgumu un patlaban tas tiek vērtēts.

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ "Parex bankai" nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu, iepriekš liecināja aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai "Parex bankai" patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl samērā nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS "Citadele banka".

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo "Citadeles" pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam. Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Kā ziņots, pērn 1.augustā notika "Parex bankas" aktīvu pāreja uz banku "Citadele". Lielākā daļa tika pārnesta uz jaunizveidoto banku, bet problemātiskie aktīvi palikuši "Parex bankā", kura tagad nodarbojas tikai ar parādu atgūšanu un ierastās bankas funkcijas neveic.

AS "Parex banka" pagājušajā gadā strādājusi ar 152,7 miljonu latu nerevidētajiem zaudējumiem. 2009. gadā bankas zaudējumu apmērs saskaņā ar revidētajiem datiem veidoja 111,11 miljonus latu.

2010. gadā "Parex banka" nedrošajiem kredītiem ir izveidojusi 115,7 miljonus latu lielu uzkrājumu, kas arī ietekmējis bankas kopējos finanšu rādītājus, sacīja Ozoliņa-Tumanovska, norādot, ka zaudējumi bijuši atbilstoši iepriekš plānotajiem.

2010. gada 31. decembrī "Parex bankas" un grupas kredītportfelis bija 566,3 miljoni latu un attiecīgi 541,6 miljoni latu, kopējie aktīvi - 789,3 miljoni latu un 792,1 miljons latu. Kapitāla un rezervju apjoms 2010. gada beigās veidoja 48,5 miljonus latu un 48,1 miljonu latu.

LETA