Latvenergo: Aprīlī HES izstrādes dēļ Baltijā elektrības cena samazinājusies par 40%
Aprīlī palu izraisītā palielinātā izstrāde AS "Latvenergo" hidroelektrostacijās (HES) par 40% samazinājusi elektroenerģijas cenu Baltijā, salīdzinot ar martu, šādus aprēķinus blogā min energokompānijas Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Savukārt kopumā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas, pēc viņa novērotā, turpina nostiprināties lielā apturēto atomelektrostaciju skaita dēļ un no tā globālajā tirgū izrietošā palielinātā pieprasījuma pēc oglēm, gāzes un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotām.
Kā norāda Junghāns, kopš 8.aprīļa "Latvenergo" piederošās Daugavas HES ražo elektroenerģiju pilnu diennakti visu nedēļu ar maksimālo 1500 megavatu jaudu, saražojot pusi no Baltijai nepieciešamās elektroenerģijas. Savukārt palielinātais elektroenerģijas piedāvājums Baltijā pie nemainīga pieprasījuma izraisa īstermiņa cenu kritumu biržā.
Pali un līdz ar to arī samazinātas cenas elektroenerģijai biržā, kas, pēc Junghāna informācijas, ir vidēji ap 35 eiro (24 latiem) par megavatstundu (MWh), viņaprāt, varētu saglabāties visa aprīļa laikā, savukārt martā cenas varētu atgriezties 45-50 eiro (31-35 latu) par MWh līmenī.
Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas "Nord Pool" informācija liecina, ka Igaunijas cenu apgabalā elektrības cena būtiskāk pazeminājās 7.aprīlī, noslīdot līdz 33,55 eiro (23,5 latiem) par MWh, bet 10.aprīlī tā noslīdēja pat zem 30 eiro (21 lata) par MWh līmenim. Arī Lietuvas biržas "Baltpool" informācija liecina, ka zemākā cena bijusi 10.aprīlī, kad tā noslīdēja līdz 26,23 eiro (18 latu) par MWh līmenim. Pārējās aprīļa dienās tā svārstījusies līdz 51,2 eiro (36 latu) robežās.
Junghāns paredz, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas arī palu laikā saglabāsies augstā - 55-60 eiro (38-42 latu) par MWh - līmenī, jo, par spīti lielam elektroenerģijas importam no kaimiņvalstīm, visas ziemas garumā ūdens līmenis Norvēģijas HES baseinos ir zemākais tā reģistrēšanas vēsturē. Jāpiebilst, ka elektroenerģijas plūsmas no Baltijas valstīm ierobežo arī fiziskās pārvadīšanas iespējas.
"Latvenergo" Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs blogā piebilst, ka Japānas atomenerģētikas krīze turpina ietekmēt elektroenerģijas ražošanu Eiropas atomelektrostacijās (AES). Piemēram, martā Vācijā tika apturētas septiņas AES pēc Berlīnes pasludinātā trīs mēnešu moratorija valdības pagājušā gada lēmumam pagarināt atomelektrostaciju darba mūžu. Apturētās AES tiek pamatā aizstātas ar gāzes un ogļu elektrostacijām, martā palielinot gāzes un ogļu cenas par attiecīgi 15% un 8% pret februāra līmeni, bet CO2 emisijas kvotu cenu palielinot par 10%. Rezultātā arī Skandināvijas elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas turpmākajiem šī gada mēnešiem un 2012.gadam martā palielinājās par aptuveni 5% pret februāra līmeni, kas ietekmēs arī Baltijas tirgus cenu, spriež Junghāns.
Jau ziņots, ka uz cenas samazinājumu biržā saistībā ar Latvijas HES saražoto elektrības apjomu šonedēļ norādīja Igaunijas uzņēmums "Elering". Tā menedžeris Tāvi Veskimegi teica, ka Igaunijas elektrības biržā cena samazinājās zem 40 eiro (28 latiem) par MWh.
Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā "Nord Pool" "Spot" vidējā elektroenerģijas cena pirmdien, 18.aprīlī, bija 55,31 eiro (38 lati) par MWh, savukārt Igaunijas reģionu cena bija 37,36 eiro (26 lati) par MWh.
LETA
