Ārzemju investori interesējas par Rīgu un Jūrmalu; citur īpašumus nepērk
Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.
Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.
Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.
Pa vienam uzturēšanās atļauju pieprasījumam PMLP saņēmusi no ārvalstniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Aizkrauklē, Langstiņos, Liepājā, Ludzā, Mērsragā un Rēzeknē, kā arī Amatas novadā, Ozolnieku novadā un Stopiņu novadā, liecina PMLP apkopotie dati.
Kopumā kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, PMLP ir saņēmusi 270 uzturēšanās atļauju pieprasījumus, kas pamatoti ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā - iegādātu nekustamo īpašumu, veiktiem ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā vai investīcijām kapitālsabiedrību pamatkapitālā.
Šo darījumu kopējā summa norādīta 39,9 miljonu latu apmērā, no kuras lielāko daļu - 25,9 miljonus latu - veido tieši nekustamo īpašumu iegāde. Banku subordinētajā kapitālā ārzemnieki ieguldījuši 13,5 miljonus latu, savukārt kapitālsabiedrību pamatkapitālā ārvalstnieku investīcijas bijušas tikai pusmiljona latu lielas.
Kā ziņots, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtībā.
Saskaņā ar jauno kārtību termiņuzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri par vismaz 100 000 latu iegādājušies nekustamo īpašumu Rīgā vai citās republikas pilsētās vai par vismaz 50 000 latu - citviet Latvijā. Tāpat uz uzturēšanās atļauju Latvijā var pretendēt tie ārzemnieki, kuri kredītiestāžu subordinētajā pamatkapitālā ieguldījuši vismaz 200 000 latu vai kuri kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījuši 25 000 latu un gada laikā nodokļos valstij nomaksās vēl 25 000 latu.
