ES 1. maijā pilnībā atver darba tirgu astoņām jaunajām dalībvalstīm
Svētdien, 1. majā, tiek atcelti pēdējie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai Eiropas Savienībā (ES) no astoņām dalībvalstīm, kas blokam pievienojās 2004. gadā, teikts Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.
Brīvi strādāt ES no 1. maijā būs atļauts Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem.
30. aprīlī beidzas septiņu gadu pārejas perioda termiņš, kad tā dēvētās 15 vecās ES dalībvalstis varēja izmantot brīvas darbaspēka kustības ierobežojumus. Savus darba tirgus astoņu jauno dalībvalstu strādājošajiem atvērušas gandrīz visas dalībvalstis, un ierobežojumus līdz pēdējam iespējamajam termiņam saglabāja vien Vācija un Austrija.
Pēc 1. maija ierobežojumi vien saglabāsies darbiniekiem no Bulgārijas un Rumānijas, kas blokam pievienojās 2007. gadā.
EK neprognozē, ka pēdējā ierobežojumu atcelšana varētu izraisīt masveidīgu Austrumeiropas darbaspēka pieplūdumu Vācijā un Austrijā, jo lielākā daļa to astoņu dalībvalstu pilsoņu, kas vēlējās atrast darbu kādā no 15 vecajām dalībvalstīm, to jau ir izdarījuši.
Tajā pat laikā EK neprognozē, ka pēc 1. maija varētu paātrināties plašāka jauno dalībvalstu iedzīvotāju migrācija uz vecajām dalībvalstīm darba meklēšanas nolūkā.
Pašreizējās prognozes liecina, ka Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņu īpatsvars 15 vecajās ES dalībvalstīs no 0,6% šobrīd varētu palielināties līdz 0,8% 2015. gadā, 2020. gadā pietuvojoties 1%. Astoņu jauno dalībvalstu pilsoņu kopējais skaits 15 vecajās dalībvalstīs 2015. gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus, 2020. gadā palielinoties līdz 3,9 miljoniem.
Pēc Ungārijas, Slovākijas, Čehijas un Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā savus darba tirgus šo valstu pilsoņiem atvēra vien trīs no tā dēvētajām vecajām dalībvalstīm - Lielbritānija, Īrija un Zviedrija. Savukārt pārējās 12 valsts izvēlējās izmantot pārejas perioda ierobežojumus, lai brīvu darba spēka kustību ieviestu pakāpeniski.
Ierobežojumiem bija paredzētas trīs fāzes, kuras ilga divus, trīs un divus gadus. Otrajā fāzē jeb trīs gados no 2006. līdz 2009. gadam savus darba tirgus atvēra astoņas no vecajām dalībvalstīm.
2006. gadā savus darba tirgus atvēra Grieķija, Spānija, Portugāle, Somija un Itālijā, 2007. gadā - Nīderlande un Luksemburga, bet 2008. gadā - Francija. Savukārt 2009. gadā savus darba tirgus pilnībā atvēra arī Dānija un Beļģija. Tādējādi pēdējā pārejas perioda fāzē ierobežojumi brīvais darba spēka kustībai saglabājās vien divās vecajās dalībvalstīs - Austrijā un Vācijā.
LETA
