Fotoradaru konkurss bijis formāls? Firma sen noskatīta

To vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”, atsaucoties uz noslepenotiem savulaik ministrijas sagatavotiem dokumentiem izskatīšanai valdībā, kas nonākuši raidījuma rīcībā.

2009.gada nogalē valdības sēdes slēgtajā daļā ministri iepazinušies ar IeM sagatavoto ziņojumu par fotoradaru ieviešanas plāniem. Par ministru lemto sabiedrība plašāk nav tikusi informēta, vien ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") tolaik skaidrojusi, ka “konceptuālais lēmums paredz, ka IeM strādās tieši ar ražotājiem, lai nebūtu iesaistītas starpniekfirmas, kas varētu sadārdzināt projektu”.

"De facto" rīcībā esošais konfidenciālais ziņojums un sagatavotais valdības sēdes protokollēmuma projekts atklāj, ka tolaik ministrija jau bija noskatījusi konkrētu fotoradaru ražotāju, proti, “Vitronic”, ar kuru vēlējas slēgt līgumu, nerīkojot konkursu.

Ziņojumu sagatavojis IeM valsts sekretāres vietnieks Viktors Elksnis, kurš, vaicāts, vai 2009.gada nogalē ministrija vēlējas iegūt atļauju slēgt līgumu ar vācu uzņēmēju, sacīja, ka “mēs sgatavojām MK ziņojumu, šis ziņojums tika skatīts MK sēdē 10.novembrī, tika pieņemts protokollēmums, tā ir gan ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc es sīkāk nestāstīšu”, Viņš gan atzina, ka “mēs tajā brīdī arī valdībā ziņojām, ka šīs “Vitronic” iekārtas mūsuprāt ir visprogresīvākās un visefektīvākās un ka līdzīgu nav. Diemžēl jāsaka, ka pēc diviem gadiem ir pierādijies, ka šajā konkursā nepieteicās neviens cits lāzeriekārtu ražotājs”.

Elksnis arī netieši atzina, ka “Vitronic” noskatīts jau pirms trim gadiem – "De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2008.gada maijā “Vitronic” savas iekārtas Latvijā prezentējis ministrijas amatpersonām, kas pēc tam solījušas sakārtot normatīvos aktus, lai iekārtas varētu Latvijā lietot. Tā paša gada jūlijā Elksnis kopā ar citām Latvijas amatpersonām viesojies arī “Vitronic” ražotnē Vācijā. Vācu ražotājs braucienu neesot apmaksājis.

Raidījums gan atgādina, ka valdība IeM tomēr uzdeva rīkot konkursu, kurā šā gada martā uzvarēja tas pats “Vitronic”. Elksnis gan neuzskata, ka garā ministrijas sadarbības ar “Vitronic” priekšvēsture šim uzņēmējam arī ļāva uzvarēt konkursā.

Tomēr vēl konkursa laikā, pagājušā gada aprīlī, “Vitronic Baltica” rakstījis vēstuli iekšlietu ministrei Mūrniecei, kurā satraucas, ka nav izdevies iekārtas sertificēt, un lūdz ministres palīdzību šo jautājumu risināt, gan pagarinot konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņu, gan nodrošinot maksimālu labvēlības režīmu. Vēstuli rotā ministres vīza ar uzdevumu šo situāciju atrisināt. Elksnis gan apgalvo, ka īpaša labvēlība šim pretendentam neesot izrādīta un arī 2009.gadā tapušie dokumenti neesot noslepenoti, lai citi pretendenti neuzzinātu, ka ministrija jau bija izraudzījusies radaru uzstādītāju.

IeM norāda, ka "Vitronic" piedāvājums bijis lētākais, proti, viņi vēlējušies viszemāko soda naudas daļu. “De facto” rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem gan atklāj, ka konkursā bijis arī lētāks piedāvājums. Igauņu kompānija „Alarmtec” gribējusi tikai 25 procentus no iekasētajām soda naudām.

Uzņēmums iesniedzis piedāvājumu, taču tikai mēnesi pirms konkursa noslēguma to pēkšņi atsaucis, vēstulē ministrijai norādot, ka uzskata, ka projekta finanšu riski tomēr esot pārāk lieli. Kompānijas komentāru, kāpēc šāds lēmums pēkšņi pirms konkursa beigām pieņemts, raidījumam šonedēļ nav bijis iespējams iegūt.

Jau vēstīts, ka vairāk nekā 150 jauno fotoradaru plāno sākt izmantot no oktobra un pilnībā ieviest līdz gada beigām.

Fotoradaru konkursa uzvarētāju IeM bija noskatījusi jau pirms diviem gadiem