Jūrmalā atsākas treknie gadi. Īpašumu cenas kāpj

Jūrmalas mākleri tagad var dzīvot salīdzinoši zaļi, un viņiem, lai nopelnītu dienišķo maizi, vairs nav jāmeklē papilddarbs, piemēram, attīstības biznesā. Tagad noteikumus kūrortpilsētā diktē nevis pircējs, bet gan nekustamo īpašumu pārdevējs.

Šāda situācija izveidojusies, pateicoties izmaiņām Imigrācijas likumā. Kopš pērnā gada 1. jūlija likums ļauj trešo valstu pilsoņiem uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā (līdz ar to visā Eiropas Savienībā) apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos (Jūrmalas gadījumā - par ieguldījumiem ne mazāk kā 100 000 latu apmērā), raksta nekustamo īpašumu portāls varianti.lv.

Pēc mākleru aplēsēm, 80-85% Jūrmalas nekustamo īpašumu pircēju ir Krievijas pilsoņi. Otrajā un trešajā vietā ir Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi, kam seko pircēji no Kirgizstānas, Baltkrievijas un Izraēlas. Dzīvokļus ārzemnieki pērk tikai Jūrmalas centrālajā daļā – Bulduros, Dzintaros, Majoros un Lielupē. Savrupmājas iegādājas arī Asaros un Mellužos.

Sasniegti „treknie gadi”

Dzīvokļu cenas Jūrmalas labākajos jaunajos projektos ir cēlušās par 20-40%. Vairākos kūrorta kompleksos pēdējie brīvie apartamenti tiek piedāvāti jau par 2006. un 2007. gada cenām.

„Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus jau sen ir pārstājis dzīvot unisonā ar pārējo Latvijas nekustamo īpašumu tirgu,” raksta varianti.lv. „Pēc tukšā 2008. gada nekustamo īpašumu tirgus atdzīvošanās pirmās pazīmes Jūrmalā parādījās jau 2009. gada sākumā. 2010. gadā Jūrmalas tirgū strādājošies mākleri (pareizāk sakot, tie, kas bija pratuši pārdzīvot krīzes gadus), kā viņi paši atzina, atkal sāka smaidīt. Tagad jau var apgalvot, ka dzīvokļu īpašnieki jaunajos kūrorta projektos vai staro no optimisma un pilni cerību gaida vasaras tuvošanos.”

„Tagad, pateicoties pircējiem no Krievijas, mēs atgūstam zaudēto. Agrāk es paralēli nodarbojos arī ar attīstītāja biznesu, taču tagad esmu pilnībā koncentrējusies uz tirdzniecību – nav laika domāt par ko citu. Krievu pircēji ir motivēti un zina, ko vēlas. Viņi atbrauc uz trim, četrām dienām un atrod sev vēlamu objektu atšķirībā no vietējiem, kas domā vairākus gadus un visu laiku kaut ko gaida,” portālam varianti.lv teica kompānijas „Vigvam.lv” līdzīpašnieks Aleksejs Jeļins.

Lielākajai daļai ārzemju pircēju sākotnējais budžets ir 150–200 tūkstoši eiro, tas ir, tik, cik nepieciešams, lai varētu saņemt uzturēšanās atļauju. Par šo naudu viņi vēlas saņemt 70 līdz 100 m² lielu divistabu vai trīsistabu dzīvokli pie jūras, stāsta „NIRA Fonds” valdes locekle Jevgeņija Markova. Taču tagad tas ir par maz, lai savā īpašumā iegūtu labu mājokli. Markova turpina: „Labu piedāvājumu Jūrmalas jauno dzīvokļu tirgū ir maz, un iegādāties mājokli par 250–300 tūkstošiem eiro ir praktiski neiespējami.”   

Ir piemēri, kad viena dzīvokļa cena mēneša laikā ir cēlusies no 165 000 līdz 190 000 eiro, bet cita – no 300 000 līdz 350 000. Latvijas galvenajā kūrortā valdošo kopējo nekustamā tirgus pozitīvo noskaņojumu spilgti raksturo arī fakts, ka šeit atšķirībā no Rīgas pārdošanai tiek izlikti arī banku pārņemtie projekti.

Elmārs Barkāns/ Foto: Rojs Maizītis