Latvijā pirmajā ceturksnī alkohola ražošanas apmēri pieaug par 5%
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī saražoti 12,4 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 5% vairāk nekā 2010. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.
Lielākais īpatsvars jeb 67% no Latvijā saražotajiem alkoholiskiem dzērieniem (neskaitot alu) 2011. gada trīs mēnešos ir degvīnam – saražoti 8,3 miljoni litru. Otra lielākā grupa ir alkoholiskie kokteiļi (1,4 miljoni litru), kas saražoto dzērienu sortimentā veido 12%. Salīdzinājumā ar pērno gadu pēc ražošanas apmēra šajā grupā ir palielinājums par 36%. Visbūtiskākais kāpums jeb par 58% ražošanas apmēros salīdzinājumā ar pērnā gada apmēriem vērojams raudzēto dzērienu grupā, kas ieņem stabilu vietu (8%) ražoto dzērienu struktūrā, informē VID.
Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, par 26% pieaudzis arī saražotā konjaka un brendija apmērs, Latvijā ražoto dzērienu sortimentā šī grupa veido 6%.
VID klāsta, ka trīs mēnešos patēriņam Latvijā nodoti 9,8 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 11% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā. "Tā kā lielākajai daļai alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli aprēķina, vadoties no absolūtā spirta satura dzērienos, tas ir būtisks rādītājs, izvērtējot akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Vērtējot kopējos alkoholisko dzērienu (tostarp alus) apmērus pēc to daudzuma litros, ir vērojams pieaugums par 5%, savukārt pēc absolūtā alkohola daudzuma – kāpums par 3%, kas skaidrojams ar īpatsvara izmaiņām par labu alkoholisko dzērienu grupām ar zemāku absolūtā spirta saturu," piebilst VID eksperti.
Apkopotā informācija liecina, ka kopējā struktūrā no valstī realizācijai novirzītajiem alkoholiskajiem dzērieniem šogad trīs mēnešos pieaudzis vieglo alkoholisko dzērienu īpatsvars. "Vislielāko īpatsvaru (76%) veido alus, un tā realizācijas apmēri ir par 4% lielāki nekā pērn, tomēr būtiski zemās tiem piemērojamās nodokļa likmes dēļ alus īpatsvars un izmaiņas apmēros visai minimāli ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus," paskaidro VID. Degvīns un pārējie spirtotie alkoholiskie dzērieni, neskatoties uz zemu īpatsvara procentu realizācijas struktūrā (attiecīgi 6% un 8% īpatsvara), visbūtiskāk ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus par alkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā daudz augstāko akcīzes nodokļa likmi, piebilst VID.
VID arī informē, ka šogad pirmajos trīs mēnešos Latvijā kopumā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un trešajām valstīm ievesti 17 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 17% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Lielākā daļa (93%) alkoholisko dzērienu Latvijā tiek ievesti, izmantojot akcīzes preču noliktavas. Puse no 2011.gada trīs mēnešos akcīzes preču noliktavās ievestā alkohola ir vīns un 43% ir pārējie alkoholiskie dzērieni.
Kopumā 2011.gada trīs mēnešos no Latvijas izvesti 19,5 miljoni litru alkoholisko dzērienu (neskaitot alu), kas ir par 1,9 miljoniem litru jeb 11% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. No tiem 87% eksportēti, galvenokārt uz Krieviju un ASV, un 13% nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm, no tā lielākais apmērs nosūtīts uz Lietuvu un Igauniju.
Pērn pirmajos trīs mēnešos Latvijā saražoja 11,8 miljonus litru alkoholisko dzērienu.
BNS
