ES pieprasa Krievijai atcelt svaigu dārzeņu importa aizliegumu

"Aizliegums importēt Krievijas teritorijā svaigus dārzeņus no visām ES dalībvalstīm nav pamatots un neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumā par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem noteiktajiem principiem," teikts vēstulē.

Vēstulē arī norādīts, ka Spānijas izcelsmes dārzeņi nav "Shiga" toksīnus producējošā "E.Coli O-104" avots.

EK norāda, ka kopš uzliesmojuma sākuma Krievijai sniegta visa nepieciešamā informācija par notiekošo un arī turpmāk EK apņemas sniegt informāciju par jaunākajiem atklājumiem šajā jomā, ieskaitot informāciju par piesārņojuma avota meklēšanu.

Latvijas Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Latvijas izcelsmes dārzeņi pēdējos mēnešus uz Krieviju netiek eksportēti. Savukārt Latvijas pārvadātāji pēdējā mēneša laikā uz Krieviju ir izveduši 73 tonnas ES izcelsmes svaigu dārzeņu, no kuriem lielākās produktu grupas veido galviņkāposti (31 tonna) un paprika (23 tonnas).

Pēc neoficiālas informācijas, Krievijas aizliegums par svaigu dārzeņu importu neattiecas uz pārtikas kartupeļiem, kuru eksporta apjomi pēdējos mēnešos Latvijas pārvadātājiem ir pieauguši. Piemēram, maijā eksportētas 2257 tonnas ES izcelsmes pārtikas kartupeļu, norāda ZM.

Jau ziņots, ka infekcijas uzliesmojums Eiropā ne tikai laupījis dzīvību teju 20 cilvēkiem, bet arī izraisījis ekonomisku spriedzi.

Sākotnēji Berlīne infekcijas uzliesmojumā vainoja no Spānijas ievestos gurķus, kā rezultātā pieprasījums pēc šajā valstī audzētajiem dārzeņiem Eiropā ievērojami saruka, spāņu audzētājiem nedēļā radot ap 200 miljonus eiro (140,56 miljonus latu) lielus zaudējumus.

Tikmēr vairākas valstis, tostarp Krievija un Libāna, noteikušas atsevišķu vai pat visu svaigo dārzeņu importa aizliegumu no Eiropas.

Lai risinātu šo situāciju un spriestu par zaudējumu kompensēšanu, 17. jūnijā Luksemburgā tiksies bloka lauksaimniecības ministri.

LETA