Latvijas kuģniecības zaudējumi pērn – 142,44 miljoni ASV dolāru
Bizness un ekonomika

Latvijas kuģniecības zaudējumi pērn - 142,44 miljoni ASV dolāru

Jauns.lv

"Latvijas kuģniecība" (LK) koncerns pērn strādāja ar 142,44 miljonu ASV dolāru (69,2 miljonu latu) zaudējumiem, kas ir par 51% vairāk nekā 2009. gadā, liecina biržai "NASDAQ OMX Riga" iesniegtais kompānijas auditētais finanšu pārskats.

Kompānijas vadība paskaidro, ka lielākā daļa zaudējumu saistīta ar uzkrājumu izveidošanu atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Uzkrājumi veidoti "LASCO Investment" grupas debitoru parādam 79,64 miljonu ASV dolāru apmērā, četrām Korejas kuģu būves rūpnīcā "Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd." pasūtītajām kuģu jaunbūvēm 45,56 miljonu ASV dolāru apmērā, ieguldījumam "NAFTA Invest" kapitāla daļās piecu miljonu ASV dolāru apmērā un kuģim "Indra" 4,92 miljonu ASV dolāru apmērā.

2010.gada laikā LK koncerna tankkuģu flote galvenokārt bija nodarbināta laika nomā. Lai arī rezultāts no kuģu darbības bija pozitīvs un sasniedza 12,69 miljonus ASV dolāru, koncerna neto reisu rezultāts 2010. gadā būtiski atpalika no iepriekšējā gada rezultāta un sasniedza 88,31 miljonu ASV dolāru, tādējādi lielākoties atspoguļojot negatīvo situāciju kuģošanas tirgos. Gadu iepriekš neto reizu rezultāts bija 148,91 miljons ASV dolāru.

Vadība informē, ka LK koncerna kopējā aktīvu vērtība ir samazinājusies no 964,41 miljona ASV dolāru 2009. gadā līdz 680,47 miljoniem ASV dolāru 2010.gadā. Šādam būtiskam aktīvu samazinājumam ir vairāki iemesli. "Papildus iepriekš minētajiem uzkrājumiem zaudējumus veido flotes nolietojums 26,70 miljonu ASV dolāru apmērā. Jau daudz lielāka ietekme uz aktīvu samazinājumu bija LK meitassabiedrības "LASCO Investment" izslēgšanai no koncerna konsolidētās finanšu uzskaites 114,91 miljona ASV dolāru apmērā. Tās ir sekas iepriekšējās vadības veiktajām darbībām, kā dēļ "LASCO Investment" atzīta par maksātnespējīgu ar 2011.gada 3.janvāra tiesas lēmumu. Pašreizējā vadība patlaban veic šo darbību izvērtēšanu no juridiskā viedokļa,"  teikts vadības skaidrojumā.

Papildus iepriekš minētajam būtiski samazinājās depozīti un naudas līdzekļi (88,61 miljons ASV dolāru). Šie līdzekļi tika izmantoti, lai atmaksātu aizdevumu "Bank of Cyprus" un sabiebrības saimnieciskās darbības nodrošināšanai, bet daļa no tiem arī "NAFTA Invest" kapitāla daļu iegādei. Šā darījuma veikšanas apstākļi pašlaik tiek rūpīgi vērtēti saistītā arī ar citām iepriekšējās vadības veiktajām darbībām un to sakarā sāktajām tiesvedībām, piebilst vadība.

No 2010. gada janvāra LK lielākais akcionārs "Ventspils nafta" un citi akcionāri vairākkārtēji pieprasīja sasaukt akcionāru ārkārtas sapulci. Sapulces mērķis bija veikt izmaiņas padomes sastāvā un pēc tam arī valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka šīs pārvaldes institūcijas darbojas visu "Latvijas kuģniecības" akcionāru interesēs.

"Pēc daudziem pieprasījumiem un vairāku jau izsludinātu akcionāru sapulču atcelšanas akcionāru sapulce beidzot tika noturēta 2010.gada 17.decembrī. Tā bija pirmā akcionāru sapulce kopš 2009.gada 30.aprīļa, kad notika LK kārtējā akcionāru sapulce. Decembra akcionāru sapulcei sekoja vēl viena akcionāru sapulce 2011. gada 28. janvārī. Abu šo akcionāru sapulču dēļ tagad padome un valde pārstāv visu LK akcionāru intereses,"  teikts vadības ziņojumā.

"Jaunā valde un padome ir apņēmusies uzlabot koncerna darbības efektivitāti, par ko liecina gan padomes un valdes apņemšanās savus pienākumus patlaban veikt, nesaņemot par to atlīdzību. Valde pieliks visas pūles, lai saglabātu LK koncerna floti un to pat paplašinātu brīžos, kad tas būs ekonomiski pamatoti. 2011. gadā LK koncerns ir pārdevis divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus ar mērķi izmantot iegūtos līdzekļus, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti 2011. gadā. Šis darījums ļaus koncernam paplašināt floti bez negatīvas ietekmes uz naudas līdzekļiem. Šajā sakarā pēdējo mēnešu laikā ir notikušas vairākas produktīvas diskusijas ar kreditējošajām bankām, un tās pilnībā atbalsta valdes līdzšinējās darbības, kas vērstas uz koncerna finanšu situācijas stabilizāciju šajos grūtajos apstākļos," norāda LK vadība.

Tāpat tā piebilst, ka jaunā valde un padome ir apņēmusies paaugstināt korporatīvās pārvaldības standartus, lai LK koncerna vadības prakse atbilstu vispārpieņemtiem starptautiskajiem standartiem.

"Par naudas un citu LK koncerna aktīvu izšķērdēšanu 2010. gadā un arī pirms tam joprojām tiek veikta izmeklēšana. Daži no darījumiem ir apstrīdēti tiesā. Būtiska tiesvedība saistībā ar iepriekšējos gados nodarītajiem zaudējumiem joprojām turpinās Apvienotās Karalistes tiesā. Šie procesi tiks turpināti un gadījumos, kad papildu juridiskās darbības būs pamatotas, tās tiks sāktas vai izvērstas,"  informē LK vadība.

2009. gadā LK koncerns strādāja ar 45,607 miljonu latu zaudējumiem.

LK veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību  kuģiem. LK lielākā īpašniece ir "Ventspils nafta". Kompānijas akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" oficiālajā sarakstā.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA