Eirozonas krīze izraisa naftas cenu kritumu
Naftas cenas pasaules tirgū piektdien piedzīvoja kritumu, kas galvenokārt skaidrojams ar bažām par spēju ātri atrisināt Grieķijas parādsaistību krīzi.
Ņujorkas biržā ASV vieglās jēlnaftas cena jūlija piegādēm samazinājās par 1,54 dolāriem un veidoja 93,41 dolāru (46,42 latus) par barelu.
Uz brīdi naftas cena piektdien pat bija noslīdējusi līdz 92,12 dolāriem (45,78 latiem) par barelu, kas bija zemākais līmenis kopš februāra.
Savukārt Londonas biržā "Brent" jēlnaftas cena saruka par 1,3 dolāriem - līdz 112,72 dolāriem (56,02 latiem) par barelu.
Lejupslīde naftas tirgū galvenokārt tiek saistīta ar bažām par ilgstošu parādsaistību krīzi eirozonā.
"Pagaidām Eiropas krīzē nav panākts risinājums, tāpēc es domāju, ka tas joprojām ietekmēs naftas tirgu," skaidroja "Phillip Futures" analītiķi.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piektdien pauda kopīgu nostāju par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk vienoties par jauna aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. "Mums nepieciešams risinājums pēc iespējas ātrāk, lai mums būtu skaidrība. Mēs par to esam diskutējuši visu maiju un jūniju, pārrunājot vienus un tos pašus jautājumus atkal un atkal bez to atrisināšanas," sacīja Merkele.
"Vācija un Francija ir apņēmušās gaidāmajā Eiropas Savienības samitā paziņot, ka mēs vēlamies ātru risinājumu," pēc pārrunām ar Sarkozī pavēstīja kanclere.
Naftas cenas pasaules tirgū šonedēļ satricinājusi eirozonas dalībvalstu finanšu ministru nespēja vienoties par jauna aizdevuma piešķiršanu, lai novērstu Grieķijas maksātnespēju, kas finanšu tirgos varētu izraisīt krīzi.
LETA
