Iedzīvotāji vēlas uzplaukumu, bet neatzīst, ka pašiem jābūt aktīvākiem
Vairums respondentu visos Latvijas reģionos uzskata ka ieilgušā pesimisma pamatā ir uzskats, ka patlaban Latvijā kopumā esot vairāk sliktā nekā labā, tikmēr mazāk nekā trešā daļa aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem, noskaidrots jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā.
Lai gan respondenti par būtiskāku pesimisma iemeslu dēvē to, ka Latvijas masu informācijas līdzekļi vairāk stāsta un uzsver slikto, nevis labo, šim faktoram piešķirtā nozīmība dažādās respondentu grupās atšķiras. Tam piekrīt gandrīz puse respondentu ar augstāko izglītību, bet tikai trešā daļa aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība vai vidējā izglītība, ir līdzīgās domās.
Jautāti, kam būtu jānotiek, lai mazinātos iedzīvotāju pesimisms un negatīvā attieksme pret Latvijā notiekošo, vidēji 50% respondentu ar augstāko un vidējo vai vidējo speciālo izglītību uzskata, ka galvenokārt būtu jāuzlabojas ekonomiskajiem rādītājiem valstī. Lielāku nozīmi tam gan piešķir respondenti ar pamatizglītību - ekonomiskās situācijas un sabiedrības noskaidrojuma saistību atzinis 61% minētās aptaujāto grupas.
Liela iedzīvotāju vienprātība vērojama pārliecībā, ka jānomaina pie varas esošie politiķi, - to atzīmējusi vidēji puse respondentu neatkarīgi no izglītības līmeņa. Savukārt to, ka nozīmīga loma būtu cilvēku domāšanas un vērtību maiņai, atzinuši attiecīgi 37% un 35% respondentu ar vidējo un augstāko izglītību. Pamatizglītību ieguvušie šo faktoru atzīst par mazāk nozīmīgu - šajā grupā tam piekrituši 32% aptaujāto.
Līdzīga situācija vērojama arī atbildēs, ka Latvijai jābeidz sekot ārvalstu padomdevēju ieteikumiem un pašiem jābūt aktīvākiem un jārūpējas par savu personisko labklājību, - tad arī kopējais noskaņojums uzlabosies. Arī šiem apgalvojumiem vairāk piekrīt iedzīvotāji ar augstāko vai vidējo izglītību, bet mazāku nozīmi tam piešķīruši pamatizglītību ieguvušie. Turklāt tam, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem, kopumā piekrīt mazāk nekā trešā daļa aptaujāto, lielāku uzmanību pievēršot ārējiem faktoriem, kuri ietekmē sabiedrības labklājību un tātad arī noskaņojumu.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, laika posmā no 8.aprīļa līdz 25.aprīlim aptaujājot 1014 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
