Vasarā Baltijas un Skandināvijas elektroenerģijas tirgus cenas satuvinās
Jūnijā Baltijas tirgū elektroenerģijas cenas pieaugušas, savukārt Skandināvijā tās samazinājušās, līdz ar to šajos abos biržas "Nord Pool Spot" ("Nord Pool") reģionos elektroenerģijas cenas tikpat kā izlīdzinājušās, blogā AS "Latvenergo" interneta mājaslapā raksta energokompānijas Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Viņš prognozē, ka tās paliks tuvas visu vasaru.
Junghāns raksta, ka līdz ar apkures sezonas un palu izbeigšanos jūnijā samazinājās elektroenerģijas ražošana Baltijas elektrostacijās un palielinājās elektroenerģijas imports. Lai arī Baltijā elektroenerģijas ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai spētu saražot visu patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, importēt elektroenerģiju no Krievijas un atsevišķos periodos arī no Skandināvijas vasaras periodā ir izdevīgāk zemākas cenas dēļ, nekā ražot vietējās gāzes elektrostacijās.
Sarūkot elektroenerģijas eksportam un palielinoties importam, Baltijas tirgū elektrības cenas jūnijā ir pieaugušas par 7%, salīdzinot ar maiju, liecina Junghāna informācija. "Nord Pool" biržas Igaunijas apgabalā cena sasniegusi ap 50 eiro (35 latus) par megavatstundu (MWh), kas ir augstākais vidējais līmenis kopš gada sākuma.
Skandināvijas cenas samazinās saistībā ar palielinātu ūdens pieteci hidroelektrostaciju rezervuāros.
Vērtējot Baltijas valstu tirgu, Junghāns norāda, ka saistībā ar vasarā pieaugošo Lietuvas un Latvijas elektroenerģijas importu no kaimiņvalstīm, kā arī atsevišķu elektropārvades līniju remontu jūnijā Baltijas energosistēmā starp Igaunijas un Latvijas robežu sāk parādīties pārvades tīkla jaudu ierobežojumi. Tas savukārt samazina Lietuvas un Latvijas iespējas importēt lētāku elektroenerģiju no Krievijas un Somijas un rada nepieciešamību darbināt gāzes elektrostacijas neefektīvajā kondensācijas režīmā.
Tādējādi Lietuvā un Latvijā elektroenerģijas tirgus cenas biržā jūnijā kļuvušas par aptuveni 10% augstākas nekā Igaunijā, Baltijai sadaloties divās cenu zonās, norāda "Latvenergo" pārstāvis. Viņš gan piebilst, ka pārvades tīkla nepietiekamās jaudas radītie importa ierobežojumi Lietuvai un Latvijai nav nekas jauns - jau pagājušā gada vasarā abu valstu tirgū elektroenerģijas cenas pārsniedza gan Igaunijas, gan Somijas cenas. Līdzīga situācija sagaidāma arī šogad no jūnija līdz septembrim.
Latvijā vēl elektroenerģijas birža nedarbojas, taču "Latvenergo" skaidro, ka gan "Nord Pool", gan Lietuvā strādājošā "Baltpool" birža rāda gan Latvijas, gan Baltijas tirgus cenu, jo Baltijas valstu ražotājiem un pircējiem ir iespēja pirkt un pārdod elektroenerģiju abās biržās. Vasaras mēnešos, kad ir pārvades jaudas ierobežojumi uz Igaunijas-Latvijas robežas, Baltijā veidojas divas cenu zonas - Igaunijas, kā arī Latvijas un Lietuvas cenu zona. Tādējādi vasaras sezonā, kad Baltija sadalīta divās cenu zonās, Latvijas tirgus cenu rāda "Baltpool" birža.
Komentējot elektroenerģijas cenu prognozes ilgākā - viena līdz četru gadu - termiņā, Junghāns skaidro, ka tās gan Skandināvijā, gan Baltijā pēdējo nedēļu laikā svārstījās 3% līdz 4% robežās, bet kopumā būtiski nemainījās. Nākamo gadu elektroenerģijas cenas ir aptuveni 50 eiro (35 latu) par MWh līmenī.
Prognozēto cenu palīdz nostiprināt paziņojumi atsevišķās Eiropas valstīs nākotnē atteikties no atomelektrostacijām, piebilst energokompānijas pārstāvis.
Igaunijas "Nord Pool" apgabals darbību sāka pērn, savukārt Lietuvā ir sava birža "Baltpool".
LETA
