Veiks izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Patlaban gan vēl ir pāragri spriest par to, kādas izmaiņas jau no 2012.gada varētu tikt izdarītas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, tomēr spiediens par tādu nepieciešamību ir gan no valsts iestādēm, gan arī no pašiem uzņēmējiem.

Minētā likuma pārejas noteikumos ir paredzēts, ka Ministru kabinetam jāizvērtē likuma praktiskās īstenošanas gaita un rezultāti, turklāt līdz 2011.gada 1.oktobrim jāiesniedz attiecīgs ziņojums Saeimai.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums ir spēkā kopš 2010.gada 1.septembra. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šā gada jūlija sākumā bija apstiprināti 12 886 mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji. Turklāt tiek norādīts uz "legālu" iespēju darbaspēka nodokļu izmaksas optimizēt ar mikrouzņēmumu nodokli, kas liek bažīties par to, cik ilgi šāds nodoklis pastāvēs un vai šīs darvas karotes dēļ netiks būtiski apgrūtināta to cilvēku rosīšanās, kuri nekādās shēmās nav iesaistījušies.

Par nodokļu optimizācijas shēmām, mākslīgi veidojot mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, zina arī Finanšu ministrijā. "Tie ir mākslīgi veidoti uzņēmumi, kuriem nav ne risku, ne arī pamatlīdzekļu, un tie sniedz tos pašus pakalpojumus agrākajam darba devējam, tikai citā juridiskajā formā," skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne.

Viņa norāda, ka faktiski mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs iznomā darbiniekus agrākajam darba devējam un tie dara to pašu, ko pirms tam darījuši, un ar tiem pašiem pamatlīdzekļiem kā šī paša uzņēmuma algoti darbinieki. "Ir dažādas idejas, kā varētu ierobežot šādu rīcību, taču nedrīkst radīt situāciju, kad ierobežojam saimniecisko darbību un mazajam uzņēmumam ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana lielam uzņēmumam," akcentē Kaļāne.

Vēršanās varētu notikt pret tādiem gadījumiem, kad liels uzņēmums kādu struktūrvienību nodalot pārvērš par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kas šim pašam lielajam uzņēmumam sniedz to pašu pakalpojumu un pat izmanto lielā uzņēmuma pamatlīdzekļus. "Robeža ir ļoti smalka, un ir jāspēj nošķirt, kurā brīdī veidojumu var uzskatīt par mākslīgi radītu un kad mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs ir tirgū pieprasīta pakalpojuma sniedzējs, kas vadās pēc ekonomiskās situācijas," skaidro Kaļāne.

Pēc Kaļānes teiktā, viena no idejām ir aizliegt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nodarboties ar darbaspēka nomu. "Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam būtu jābūt gan pamatlīdzekļiem, gan riskiem, kā jebkurā normālā uzņēmumā. Darbu veic ar mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja pamatlīdzekļiem vai arī šim mikrouzņēmumam ir kādi riski," skaidro Kaļāne.

Viņa domā, ka grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa likumā būs ar 2012.gadu. Tie mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji, kuri nodarbojas ar darbaspēka nomu, savu statusu nevarēs pagarināt un tiem nāksies kļūt par parastiem nodokļu maksātājiem.

Tiesa, jebkurš uzņēmums, kurš uzsāk savu darbu, visbiežāk sāk ar vienu klientu, tāpēc arī neesot ieceres vērsties pret tādu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kuram ir tikai viens klients. Viena no iespējām šķirošanai varot būt nosacījums - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumu uzņēmumam, ar kuru tā darbiniekiem nav bijušas darba attiecības vismaz pēdējos sešus mēnešus. Tiesa gan, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss gan nebūšot jāzaudē, ja tiek sniegti attiecīgi pakalpojumi gan bijušajam darba devējam, gan vēl vairākiem citiem uzņēmumiem.

"Ja viens pasūtītājs nerada teju vai visus ienākumus un ir vairāki pakalpojumu saņēmēji vai arī ja pakalpojumu klāsts būtiski atšķiras, tad tā jau ir cita situācija," nianses skaidro Kaļāne.

Tiek apsvērts nodokļu sistēmā ieviest normas, kas ļauj vērtēt darījumus pēc to ekonomiskās būtības. "Tas ļautu redzēt apzināti mākslīgi radīta mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kur uzņēmums paredzēts tieši nodokļu sloga samazināšanai," stāsta Finanšu ministrijas pārstāve.

Brīdī, kad cilvēki ir sākuši strādāt, ieviest kādus vispārīgus ierobežojumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem ir nepareizs signāls," uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Nodokļu un nodevu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

Organizācija jau pērn Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem jautāja, vai viņus apmierina piedāvātās normas, vai ir pavērtēts, kādas sekas tās radīs, un arī brīdināja par iespējamām sekām, tomēr toreiz nevienam nekādu iebildumu neesot bijis.

"Valstij ir jāievēro tiesiskās paļāvības principi, un nevienu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju tāpēc nedrīkst sodīt, ka kāds kaut ko nav īsti izvērtējis vai pareizi novērtējis," uzskata Caune.

LETA