Strautiņš: Latvijas ekonomika piedzīvo spēcīgu augšupeju
Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums kopā ar ļoti labajiem nodokļu iekasēšanas rezultātiem maijā un jūnijā, augšupejošajiem konfidences jeb noskaņojuma rādītājiem, kā arī strauji augošo nodarbinātību liecina, ka Latvijas ekonomika ir spēcīgā augšupejas fāzē.
Tādu viedokli pauda "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņaprāt, patlaban lielākais risks slēpjas tajā, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs biznesa cikla trajektorijas ļoti atšķiras no Eiropas kopumā. Vislielākais kontrasts esot tieši Latvijas gadījumā.
"Ir labi zināms, ka ekonomikas atkopšanās mūsu valstī sākās visai nedroši un gada sākumā iezīmējās atpalicība no pārējām Baltijas valstīm, kas realitātē nebija gluži tik liela, kā parādās iekšzemes kopprodukta (IKP) datos, taču bija visnotaļ būtiska. Tomēr ienākošie dati rāda, ka otrajā ceturksnī izaugsme paplašinājās un nostiprinājās. Turpinājusies strauja attīstība eksporta sektoros, pēc pārtraukuma kopš pērnā rudens atsākusies arī spēcīga mazumtirdzniecības izaugsme," skaidro eksperts.
Pēc viņa sacītā, Igaunijā un Lietuvā situācija bija ļoti laba jau gada sākumā, bet vēl lielāku izrāvienu tām panākt būs grūti. Operatīvie dati par Lietuvu rādot, ka izaugsme gada griezumā otrajā ceturksnī ir jau nedaudz samazinājusies. Taču operatīvie dati par Eiropas Savienību (ES) kopumā rādot ļoti krasu izaugsmes vājināšanos, bet par to, kas pašlaik notiek ASV, Strautiņam "vispār runāt negribas".
"Cik ilgi Latvija spēs pretoties nelabvēlīgajām tendencēm Eiropā un Amerikā, cik ilgi spēsim peldēt pret straumi? Ja vien finanšu tirgos nenotiks graujoši satricinājumi, tad spēsim un turklāt, ja nepieciešams, vēl vismaz pāris gadus," kā allaž pozitīvi noskaņots ir Strautiņš.
Viņa vērtējumā, krīzes atsitiena potenciāls eksporta tirgos jau lielā mērā ir izmantots un turpmāk būs jāattīstās, ceļot ražošanas potenciālu, kā arī produktu kvalitāti un daudzveidību virs pirmskrīzes līmeņa. Tas jau notiek, bet, kā uzsver Strautiņš, šis process nevar būt tik ātrs kā atgriešanās pie iepriekš sasniegtā.
Vienlaikus viņa pārliecība ir, ka iekšējā tirgū relatīvi vieglās atgūšanās iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. "Jaunu kredītu izsniegšanas apjoms vēl ir mazāk nekā puse no iepriekš izsniegtā amortizācijas apjoma, tātad, pirms nonākam pie nosacīta līdzsvara punkta, kurā privātais sektors ne palielina, ne samazina savas saistības pret banku sektoru, vēl varam investēt un tērēt daudzus simtus miljonu latu vairāk ik gadu," spriež Strautiņš.
Kā stāsta Strautiņš, pašlaik kreditēšanas aktivitāte pakāpeniski atjaunojas, neoficiāla informācija un ikdienas novērojumi liecinot par pieaugošu mājokļu celtniecības un remonta rosību, jo īpaši šī procesa agrīnajās fāzēs, - pieaug plānošanas un arhitektūras uzdevumu pieprasījumu skaits, arhitektu noslodze, parādās rindas pēc labu celtnieku pakalpojumiem.
"Līdzās "atlēcienam" no pārmērīgajiem krīzes dziļumiem iekšējā tirgū pašlaik pretoties nelabvēlīgajām makrotendencēm pasaulē Latvijai palīdz ES fondu stimulētās investīcijas, kas šogad noteikti būs straujāk augošā IKP komponente no izlietojuma puses. Ļoti palīdz arī apstāklis, ka mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs situācija ir krietni labāka nekā pasaulē kopumā," saka analītiķis.
Pēc viņa prognozēm, šā gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums ceturkšņa griezumā būs bijis spēcīgākais kopš izaugsmes atsākšanās. Līdz šim labākais temps bija 2010.gada trešajā ceturksnī, kad pieaugums pret iepriekšējo periodu bija 1,5%. Šā gada otrajā ceturksnī attiecīgais rādītājs, visticamāk, esot pārsniedzis 2%.
"Tā kā labas ziņas par Latvijas ekonomiku bieži tiek pārprastas, jāpiebilst, ka nekas no iepriekš teiktā nevar tikt izmantots kā attaisnojums, lai īstenotu bezatbildīgu fiskālo politiku. Tai ir jābūt gataviem dažādiem, arī ļoti nelabvēlīgiem pavērsieniem, arī tādi ir iespējami," akcentē ekonomikas eksperts.
Kā ziņots, šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 3,3%, apstiprināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums palielinājies par 2,6%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6%.
Savukārt, salīdzinot šā gada jūnija un 2010.gada jūnija rezultātus, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 5,4%.
Kopumā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 2,7%, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos - par 1,3%, bet nepārtikas - par 3,3%.
