Jaunieši notriec SMS kredītus, sieva iegrūž parādos vīru

Simts, divi vai trīs simti latu – bez problēmām, vienas tālruņa īsziņas attālumā. Daudzas firmas piedāvā aizdot šādu summu tikai 15 minūšu laikā. Klientiem, kas neizvērtē savas iespējas, pēc tam gaidāmas pamatīgas problēmas.

Ātros kredītus tuvākajā laikā ļoti labprāt izmantotu 13% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecina gudriem.lv aptauja, veikta sadarbībā ar draugiem.lv. Katru mēnesi Latvijā ap 1000 cilvēku aizņemas naudu ar īsziņas palīdzību, pēc Ātro kredītu devēju asociācijas datiem, parādnieku šo klientu vidū ir ap 15%.

Ļoti bieži aizņemas jaunieši, kam nauda vajadzīga vien izklaidēm vai ļoti iekārotam apģērba pirkumam, paši kredītdevēji atzinuši, ka visbiežāk aizdevumus lūdz pirms un pēc svētku dienām.

Ir odiozi gadījumi, kad sieva kontrolē vīra maku, vienmēr ir „par īsu”, un tad viņa uz dzīvesbiedra vārda paņem SMS kredītu. Naivais laulenis uzticējis sievai internetbankas kodus, un rezultātā ir parādu jūgā par aizdevumu, ko pat redzējis nav.

Elementāra matemātika gan neliecina, ka sieva bijusi izcila finanšu plānotāja – piemēram, par 250 latu aizdevumu firma var pieprasīt 24 latu apkalpošanas maksu, tātad „ieguvums” ir 226 lati. Un, ja 30 dienu laikā neatdod, par līguma pagarināšanu jāšķiras no 56 latiem, un tā katru mēnesi. Ir gadījumi, kad gada likme var sasniegt 1000 procentu!

Ir firmas, kas sola, ka jāatdod tikpat, cik esi aizņēmies. Bet – piemēram, par 300 latu kredīta noformēšanu jāmaksā 30 latu, tā ka nekas nav par velti.

Līdzīgi var izdarīties arī dzērājs vīrs, ticis pie sievas dokumentiem. Kredītdevējs par šādām izdarībām gan nav atbildīgs, un, kā informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde, prettiesiska personas datu izmantošana ir Datu valsts inspekcijas kompetences jautājums.

Aizdod tiem, ar kuriem bankas nerunā

Žunde skaidro, ka saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu arī ātro kredītu devējiem jānovērtē patērētāja spēja atmaksāt aizdevumu, „pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kas saņemta no patērētāja, un, ja nepieciešams, uz ziņām par ienākumiem un maksājumu saistību izpildi”.

Arī šīs firmas apgalvo, ka neaizdos naudu, ja potenciālais klients ir parādnieku reģistros. Un tomēr – šos „īsziņu aizdevumus” ir izdevies saņemt cilvēkiem, ar kuriem bankas sarunās neielaižas. Kredīta saņemšanai nepieciešams mobilais tālrunis un bankas konts, bet par pastāvīgu darba vietu un stabiliem ienākumiem runas nav.

Ja klients ir jau parādā, bankas izvērtē, vai jauns kredīts atbildīs maksātspējai. Savukārt „sms baņķierus” tādi sīkumi neuztrauc, ja vien neesat kavējis maksājumu un iekļuvis parādnieku reģistrā. Ne ķīla, ne galvojums nav vajadzīgs.

PTAC skaidro, ka strīdus situācijās kredītdevējam būtu jāpierāda, ka pirms līguma slēgšanas izvērtēta arī patērētāja spēja atmaksāt kredītu. Patiesību sakot, par kādu izvērtēšanu te var būt runa, ja klientam nav jāinformē ne par saviem ienākumiem, ne citiem kredītiem.

Turklāt bija laiks, kad ātro kredītu firmas valsts tā īsti nemaz nekontrolēja, tagad tās uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tas neesot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jautājums, jo šīs firmas nepiesaista noguldījumus. No 1. novembra kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkstēs sniegt tikai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Licences maksa būs 50 000 latu, par ko šīs kredītfirmas ir ļoti sašutušas.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos par šīm firmām PTAC saņēmis 35 sūdzības. No tām – 15 sūdzības par netaisnīgiem līguma noteikumiem septiņas – par negodīgu komercpraksi, 13 – par citiem iemesliem (par augstu procentu likmi, maksātspējas grūtībām u.c.).

Vairumā gadījumu konfliktsituāciju radījis vien pats klients – kredīta devējs vienpusēji lauzis līgumu un vērsies tiesā vai pie parādu piedzinējiem,  jo patērētājs nav laikus veicis maksājumus. Un tad prasītā summa jau krietni pārsniedz sākotnēji plānotos izdevumus.

„Šādos gadījumos visbiežāk strīds rodas saistībā ar kredīta devēja aprēķināto parāda kopējo summu, kura sastāv no nesamaksātās pamatsummas, procentiem par kredīta izmantošanu un aprēķinātā līgumsoda par maksājumu kavējumiem,” skaidro Žunde.

Patērētāji parasti lūdz netaisnīgu līguma noteikumu un nesamērīga līgumsoda izvērtēšanu. Vairākās lietās ir konstatēts, ka kreditors tiešām nosaka nepamatoti augstu līgumsodu, kura apmērs nav samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, un tāpēc var tikt atzīts par netaisnīgu līguma noteikumu.