Palielinot "airBaltic" pamatkapitālu, būtiski pieaugs budžeta deficīts

Kā informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, apzinoties, ka Satiksmes ministrija (SM) turpina strādāt pie risinājuma situācijas uzlabošanai, un, pieņemot, ka situācijas risināšanai valdībā var tikt izskatīts jautājums par papildu valsts atbalstu, FM uzskata, ka tas būtu pieļaujams, tikai balstoties uz precīziem aprēķiniem par šādas investīcijas finansiālo izdevīgumu.

Atbalsts būtu pieļaujams vai nu tiešā veidā - ar naudu, ko valsts saņemtu dividenžu veidā vai uzņēmuma kapitāldaļu vērtības pieauguma rezultātā, vai netiešā veidā ar cita veida ekonomisku ieguvumu, ko nodrošina, piemēram, tūrisma nozares paplašināšanās un tamlīdzīgi.

Jarockis norādīja, ka SM ir jāsakārto "airBaltic" korporatīvās pārvaldības jautājumi un jānodrošina daudz kvalitatīvāka valsts interešu ievērošana.

Jau šobrīd skaidrs, ka valsts var ieguldīt papildu līdzekļus kapitālsabiedrībā, tikai tad, ja finanšu darījumi lidsabiedrībā tiek veikti pēc labas finanšu vadības prakses un ir caurskatāmi, radot iespēju izsekot naudas izlietošanas plūsmai, kā arī ir jābūt pārliecībai par valsts interešu pilnvērtīgu aizsardzību sabiedrībā.

Jebkurš nodokļu maksātāju naudas ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir jāvērtē kontekstā ar valsts atbalsta regulējuma normām, papildināja Jarockis, norādot, ka, pirms ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ir jābūt skaidrai pārliecībai, ka "airBaltic" finanšu vadība tiek nodrošināta saskaņā ar labas finanšu vadības principiem, kā arī tiek garantēta pilnīga valsts interešu aizstāvība.

FM ieskatā, SM uz "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāskatās kompleksi, proti, novērtējot arī ietekmi uz lidostas "Rīga" turpmāko attīstību.

Otrdien valdība nolēma piedalīties "airBaltic" glābšanā, pēc valdības sēdes paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Konsultāciju kompānijai "Prudentia" divu nedēļu laikā jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. "Prudentia" pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju teiktā, pārdot "airBaltic" akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.

SM kā valsts kapitāla daļu turētājs "airBaltic" iepriekš saņēma akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja satiksmes ministrs Augulis. Līdz ar to, lai saglabātu līdzšinējo akciju sadalījumu aviokompānijā, valstij pamatkapitāla palielināšanā būtu jāiegulda 33,5 miljoni latu.

Vienlaikus Augulis informē, ka akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.

Pēdējo sešu gadu laikā "airBaltic" strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" apkopotā informācija.

Runājot par iespējamo finansējuma avotu aviosabiedrības glābšanai, Augulis sacīja, ka par iespējamiem risinājumiem būtu jādomā FM.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja: kad skaidrāk iezīmēsies kāds no iespējamiem scenārijiem un iespējamās izmaksas, tad arī FM būs uzdevums vērtēt, kā šos līdzekļus nodrošināt.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".