Fliks: Nākamgad "airBaltic" noteikti lidos mazāk

Tikmēr atklājies, ka noslēpumainais SAS obligāciju pircējs, kas apdraud valsts vairākuma pozīcijas "airBaltic" akcionāru sarakstā, ir ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova saistīts uzņēmums. Šādu informāciju apstiprina valdības pārstāvji.

Fliks intervijā "Dienas Biznesam" atteicās komentēt izskanējušās versijas par to, ka "airBaltic" atcēlis tos lidojumus, kuros nav bijis pietiekams pasažieru noslogojums, vai arī to, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēmusi finansiālu apsvērumu dēļ, piemēram, nespējot norēķināties par degvielu.

"Nevajag iedomāties, ka Rīga savu līderpozīciju aviācijas nozarē nevar zaudēt un ka vieta pēc nacionālās aviokompānijas aiziešanas nevar palikt tukša. To, ka tā var palikt tukša, apstiprina kaut vai piemērs ar Lietuvas nacionālo aviokompāniju "FlyLaL"," brīdina Fliks.

Viņaprāt, ir nepieļaujami, ka valsts vilcina lēmumu ar pamatkapitāla palielināšanu, vienlaikus to neļaujot darīt arī otram lielākajam "airBaltic" akcionāram - "Baltijas aviācijas sistēmām" (BAS). Par "nonsensu" Fliks dēvē valdības argumentu, ka valsts nevar lemt par papildu ieguldījumiem "airBaltic" bez auditēta 2010.gada kompānijas gada pārskata, jo auditori savukārt gaidot uz "airBaltic" kapitāla palielināšanu.

Kā atgādina "Dienas Bizness", pašlaik anonīms investors ir samaksājis gandrīz desmit miljonus eiro (7 miljonus latu) par 2002.gadā SAS piešķirtajām obligācijām un, pēc Flika sacītā, ir devis 30 dienu laika esošajiem akcionāriem šo akciju izpirkšanai. Ja tas nenotiks, šis investors sākšot izmantot savas balsstiesības "airBaltic", līdz ar to valsts zaudēs savu vairākumu "airBaltic".

Savukārt portāls "Delfi.lv" ziņo, ka par obligācijām samaksājis Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company", kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu. Par to liecina portāla rīcībā esošā informācija.

Šim uzņēmumam pieder 45% Lietuvas "Snoras bankas" priviliģēto akciju bez balsstiesībām, liecina informācija bankas mājaslapā. Savukārt "Snoras bankas" vairākuma akcionārs ir Krievijas izcelsmes miljardieris Antonovs, kurš vienlaikus ir arī "airBaltic" lielākā kreditora "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis.

Oficiālā Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka "Trasatlantic Holdings Company" amatpersonas ir Zorigto Nikolajevs, Sergejs Jarcevs un Jevgenijs Jakovlevs. Savukārt kāda Vladimira Antonova profils biznesa sociālajā tīklā "Linkedin" vēsta, ka šis Antonovs ir ne tikai dalībnieks "Snoras bankā" un "Latvijas Krājbankā", bet kopš 2009.gada - arī valdes loceklis "Trasatlantic Holdings Company".

Par 11% "airBaltic" akciju, kurām saskaņā ar akcionāru lēmumu jau gadu bija jābūt dzēstām, samaksājis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company", kurš 1.septembrī ieskaitījis lidsabiedrībai 9,66 miljonus eiro (6,72 miljonus latu) no sava konta "Latvijas Krājbankā", portālu "Delfi" informēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).

Štokenbergs pieļāva - to, kas stāv aiz šīs noslēpumainās firmas, varētu noskaidrot kriminālprocesā, kas agri vai vēlu tiks ierosināts. Tad arī varēs skaidrot izcelsmi naudai, kas samaksāta par akcijām, jo, iespējams, Luksemburgas kompānija ir tikai starpnieks, kam naudu iedeva "airBaltic" tuvu stāvošas personas.

Aviokompānijas prezidents un vienīgais valdes loceklis Fliks akciju pārdošanas līgumu parakstījis 1.septembrī. Štokenbergs gan norādīja, ka tas ir visai neticami, jo Fliks jau visai ilgu laiku atrodas ārpus valsts un vairās braukt uz Latviju.

Štokenbergs uzskata, ka darījuma mērķis bija panākt, lai valsts kļūtu par mazākuma akcionāru kompānijā. Darījuma "autori" gan būtu ieguvēji arī tādā gadījumā, ja valsts izlemtu atpirkt šīs akcijas, lai nezaudētu kontrolpaketi aviokompānijā. "Viņi dabūtu naudu, kas atkal pazustu nezin kur," uzskata tieslietu ministrs.

Kā situāciju raksturo "Dienas Bizness", pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) preses konferences skaidrs tapis tikai tas, ka valstij īsti nav skaidrs, ko tagad ar šīm akcijām darīt, tomēr tiek pieļauta to izpirkšana. Tiesa gan, nav skaidrs, par kādu summu. Vienlaikus izskanējusi informācija, ka šīs akcijas tikušas reģistrētas nelikumīgi, jo "airBaltic" akcionāri 2010.gadā vienbalsīgi nolēmuši, ka SAS obligācijas jādzēš.

Tomēr paralēli nav pieņemts lēmums, ka attiecīgi jāsamazina "airBaltic" pamatkapitāls, uzsver Fliks. Līdz ar to investors, visticamāk, ir izmantojis šo atšķirīgo interpretāciju par strīdīgajām obligācijām sev par labu.

Kā ziņots, valdība vakar pēc vairāku stundu debatēm tā arī nepieņēma lēmumu, kā rīkoties ar problēmās nonākušo "airBaltic", lēmuma pieņemšanu atliekot uz nākamās nedēļas sēdi 20.septembrī - pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

Valdība joprojām nav saņēmusi prasīto informāciju no lidsabiedrības otra akcionāra BAS, un, ja nedēļas laikā tā netiks saņemta, valdība dos uzdevumu Satiksmes ministrijai sākt vērtēt citus iespējamos risinājumus, žurnālistiem pēc sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš uzsvēra, ka valdība jau iepriekš nolēmusi iesaistīties "airBaltic" problēmu risināšanā, vienlaikus sagaidot pretimnākšanu un informāciju no otra akcionāra. Valdība esot gatava ātriem lēmumiem, tomēr viss būšot atkarīgs no otra akcionāra vēlmes sadarboties.

Noprotams, ka joprojām valdība nav saņēmusi skaidru atbildi uz izvirzītajiem uzstādījumiem par vadības maiņu, iepriekš dzēstajiem 59 000 kompānijas akciju, kuras, kā izrādījies, tomēr nav dzēstas, lidostu "Rīgu" kā bāzes lidostu, kā arī par citiem ar kompānijas finanšu plūsmu saistītiem jautājumiem.

Piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš žurnālistiem apliecināja, ka joprojām no auditora nav saņemts uzņēmuma finanšu pārskats un ir daudz jautājumu par finanšu plūsmām starp BAS un "airBaltic". Viņš norādīja, ka BAS ir vairāk nekā 20 meitasstruktūru, informācija par tām tiek sniegta daļēji, un šajā jomā BAS veic "pārgrupēšanos" un notiek īpašnieku maiņa, tāpēc joprojām neesot pieejama pilnīga informācija par finanšu situāciju.

BAS kopīgajā biznesā "airBaltic" aizņem vairāk kā 75% un esot jāsaprot tirgus pakalpojumu cenas, vai tās ir adekvātas. Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka būtiskākie aktīvi joprojām esot BAS īpašumā, lai gan atsevišķu kompāniju akciju daļu īpašnieku maiņa, piemēram, uz Vācijā reģistrētiem uzņēmumiem, esot konstatēta.

Kā ziņots, "airBaltic" vienīgais valdes loceklis Fliks pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījis aviosabiedrībai nepieciešamo finansējumu, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu.

Ja Flikam būtu izdevies pārdot 59 110 "airBaltic" akciju, kas fiksētas kā nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto "airBaltic" pamatkapitālu, valsts kļūtu par mazākuma akcionāru ar 46,8% akciju, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktie aprēķini.

Dombrovskis pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem paziņoja, ka ir noticis mēģinājums fiktīvi palielināt privāto akcionāru daļu uzņēmumā ar akcijām, kas ir dzēstas, tomēr šis darījums - fiktīvo akciju reģistrācija - neesot noticis un valstij lidsabiedrībā "airBaltic" joprojām ir vairākums.

Fliks, reaģējot uz šo paziņojumu, aģentūrai LETA sacīja, ka "airBaltic" vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar pirmdien izskanējušām spekulācijām par aviosabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu.

"airBaltic" kopumā otrdien atcēlusi 14 lidojumus - ne tikai septiņus no Rīgas, bet arī septiņus uz Rīgu. Pirmdien "airBaltic" bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA