Ārzemju latvieši šovasar pārplūdinājuši Latvijas viesu namus
Šovasar lauku viesu namus krīze neskāra, bet gan tieši otrādi – tajos atpūtās, kāzas un citas jubilejas svinēja no Latvijas krīzes iespaidā emigrējušie latvieši.
Tiem viesu namiem vai atpūtas kompleksiem, kuriem ir labs piedāvājums, šovasar visa vasara līdz septembra beigām ir aizņemta, laikrakstam „Dienas Bizness” norādījusi asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
Šovasar pieprasījums pēc viesu namiem, salīdzinot ar pērno gadu, audzis 20% līdz 30% robežās. Būtisku artavu tūrisma nozarei šovasar deva tie latvieši, kuri no Latvijas izbraukuši labākas dzīves meklējumos. Atsevišķos viesu namos līdz pat 90% īrnieku bija Īrijas, Anglijas un Norvēģijas latvieši, kas uz dzimteni atbraukuši svinēt svētkus, tostarp kāzas. „Ārvalstu latvieši ir liela daļa no klientiem. Cenas nav salīdzināmas – cik maksā pasākuma organizēšana, piemēram, Anglijā, un cik tas maksā Latvijā. Cenu atšķirība ir graujoša,” saka asociācijas prezidente.
Iecienīti ir ne tikai viesu nami vai atpūtas kompleksi – pilis un muižas. Darba dienās šādās vietās parasti nakšņo ārvalstu tūristi. Savukārt, kad ir runa par pasākumu organizēšanu, aktīvāki ir paši latvieši, kuri visbiežāk pilīs vai muižās rīko tieši kāzas.
Talsu novadā esošā viesu nama „Mežvidi” īpašnieks Juris Sakss apstiprina „Lauku ceļotāja” novēroto – šī vasara viesu namos bijusi daudz labāka nekā iepriekšējā, rīkotas ne tikai kāzas, bet daudz svinētas arī apaļas jubilejas. Bieži vien kāzu svinētāji bijuši ārvalstīs dzīvojoši un strādājoši latvieši, bet jauna tendence, kas novērota šogad, ir tā dēvētās „jauktās laulības”, kad latvietis precas ar citas tautības cilvēku – tad gadās, ka pasākums notiek pat trīs valodās.
