41% Latvijas iedzīvotāju finanšu problēmas risina, aizņemoties naudu
Nedaudz mazāk par pusi jeb 41% Latvijas iedzīvotāju savas finansiālās problēmas risina, trūkstošos līdzekļus aizņemoties, liecina salīdzināšanas portāla "Gudriem.lv" veiktās aptaujas rezultāti.
Tie liecina, ka 41% respondentu gadījumos, kad pietrūkst naudas līdz nākamajai algai, ir gatavi iekļūt parādos, aizņemoties no draugiem un paziņām, bankām vai citām kredītiestādēm, kā arī lietojot kredītkartes īstermiņa kredītu (overdraftu), un tikai 19% aptaujāto pieļauj iespēju meklēt papildu iespējas nopelnīt.
Uz jautājumu, kā viņi rīkojas, ja pietrūkst naudas līdz algai, 27% aptaujāto atbildēja, ka sāk samazināt ikdienas tēriņus, 11% respondentu nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet 22% aptaujāto naudas trūkuma novēršanai noformē patēriņa vai ātro kredītu. Vēl 9% aptaujas respondentu naudu līdz algai aizņemas no draugiem un paziņām, bet 10% tērē kredītkartes overdraftu.
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe kā satraucošu faktu minēja to, ka par galveno risinājumu situācijās, kad nepietiek līdzekļu izdevumiem, iedzīvotāji uzskata līdzekļu aizņemšanos no radiem un draugiem, ātros kredītus un kredītkaršu overdraftu. "No ģimenes budžeta plānošanas viedokļa šāda aizņemšanās noteikti nav ilgtermiņa risinājums, jo pēc tam ģimenei būs jāspēj rast līdzekļus ne tikai ikdienas izdevumu segšanai, bet arī parādu atmaksai. Turklāt parasti šādiem produktiem ir ļoti augstas procentu likmes, kas ģimenes izdevumus palielina vēl vairāk," viņa norādīja.
Pēc Krampes teiktā, piemērotāki risinājumi šādās ārkārtas situācijās ir izdevumu samazināšana un papildu ienākumu meklēšana. "Nereti iedzīvotāji ir pesimistiski par papildu ienākumu gūšanas iespējām, tomēr ir jāsaprot, ka tikai tie, kas šādas iespējas meklē, tās arī atradīs. Ieteicams izvērtēt tādas iespējas kā papildu darbs vakaros vai brīvdienās, īpašumu pārdošana vai izīrēšana, kā arī pārmaksāto nodokļu atgūšana no valsts, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā," viņa pastāstīja.
Svarīgi arī uzsvērt uzkrājumu nozīmi – pat nelieli naudas uzkrājumi vienas līdz triju mēnešalgu apmērā ģimenēm nozīmē drošības spilvenu neparedzētās finanšu situācijās, atzina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece. "Ja ģimenei ir uzkrājumi, tad neparedzētu izdevumu gadījumā nauda nav jāaizņemas. Tas ir mīts, ka uzkrājumi ir nepieciešami tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, jo tieši ģimenēm ar zemiem ienākumiem šī papildu finanšu drošība ir vajadzīga visvairāk – tās dažādus satricinājumus izjūt viskrasāk," klāstīja Krampe un piebilda, ka drošības spilvenu ir iespējams veidot pakāpeniski, katru mēnesi tam atvēlot nelielu naudas summu.
Salīdzināšanas portāla "Gudriem.lv" aptaujā piedalījās 541 dalībnieks.
Portāls "Gudriem.lv" savu darbību sāka 2009.gadā, un tajā iespējams salīdzināt dažādu pakalpojumu un preču cenas.
