Bankas ir garantējušas BAS ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitālā

Intervijā, kas tika ierakstīta vakar Vācijā, bet atskaņota šorīt, Fliks skaidroja, ka finanšu institūcijas ir parakstījušas garantijas dokumentus valdībai, bet viens no "airBaltic" mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejs Rudeško savu parakstu uzliks šorīt. Vakar tas nav izdevies, jo viņš atradies lidmašīnā.

Tiek runāts par 100 miljonu ASV dolāru ieguldījumu.

Kā informēja Fliks, banku parakstītie dokumenti arī nosūtīti valdībai.

"airBaltic" prezidents uzsvēra, ka valdība jau sešus mēnešus kavējas ar lēmuma pieņemšanu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Tāpēc arī aviokompānija vērsusies tiesā, lūdzot sākt tiesiskās aizsardzības procesu, jo tā gaitā tiesa var noteikt obligātu pamatkapitāla palielināšanu.

Kā sacīja Fliks, BAS patlaban nav skaidrs, kāpēc valdība vilcinās ar lēmuma pieņemšanu par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu. Iepriekš bija skaidrs, ka tika gaidītas vēlēšanas. BAS dienu pirms vēlēšanām paziņojusi, ka piekrīt visām valdības prasībām. Cerēts, ka nākamajā Ministru kabineta sēdē pēc vēlēšanām tiks pieņemts nepieciešamais lēmums, taču tas nav noticis.

Lūgts komentēt, kas viņu savulaik savedis kopā ar Rudeško, Fliks sākumā bija atturīgs, sakot, ka nevēlas atklāt šo "sadzīvisko stāstu", bet vēlāk tomēr norādīja, ka meklējis investoru BAS, un pēc konsultācijām atradis Rudeško.

Kopējie BAS ieguldījumi "airBaltic" sasnieguši vairāk nekā 70 miljonus eiro (49 miljonus latu).

Fliks noraidīja runas, ka viņš tikai pārvaldot ietekmīgā uzņēmēja Andra Šķēles ieguldījumu. "Aiz manis neviens nestāv," atkārtoti uzsvēra aviokompānijas vadītājs, neseno tikšanos ar Šķēli un viņa finansistu Hariju Krongornu Kijevā skaidrojot kā nejaušu. Viņam esot daudz darījumu Ukrainas galvaspilsētā, tāpēc turp viņš dodoties bieži.

"Tā gadās," sacīja Fliks.

Fliks arī noraidīja kritiku par aviokompānijas novešanu līdz sarežģītai finanšu situācijai. Kā atgādināja uzņēmējs, laikā, kad viņš pārņēma "airBaltic" vadību, tā bija maza aviokompānija ar piecām lidmašīnām un 200 000 pasažieru apgrozījumu gadā. Pēc desmit gadu darba "airBaltic" ir 34 lidmašīnas un 3,5 miljoni pasažieru gadā, tā ir kļuvusi par vadošo lidsabiedrību Baltijā.

"Nav tā, ka es esmu samazinājis lielu uzņēmumu," akcentēja Fliks.

"airBaltic" finanšu problēmām ir izskaidrojums, sacīja aviokompānijas vadītājs, kā piemēru minot degvielas izmaksu divkāršu sadārdzināšanos kopš 2009.gada.

Viņš noraidīja arī pārmetumus par aviokompānijas informācijas nepieejamību. Kā apgalvoja Fliks, tas ir mīts, visa nepieciešamā informācija valdībai ir pieejama un "airBaltic" ir "pilnīgi atvērti un atklāti".

Lūgts vērtēt savas kļūdas, Fliks atzina, ka tādas ir bijušas. Iespējams, vajadzējis piebremzēt "airBaltic" attīstību.

Tagad jau skaidrs, ka pēc šīs vasaras notikumiem nākamgad "airBaltic" neaugs un tiks īstenota darbības sašaurināšana.

Lai arī augstās degvielas cenas nekavē vasarā "airBaltic" strādāt ar peļņu, saceltās ažiotāžas sekas jau ir jūtamas - cilvēki baidās rezervēt biļetes uz nākotnes lidojumiem.

Fliks atkārtoti akcentēja, ka ir gatavs atstāt amatu, ja tas būs aviokompānijas interesēs.

Kā ziņots, valdība šodien uzklausīs aktuālo informāciju saistībā ar "airBaltic".

Šis jautājums ir valdības dienas kārtībā jau vairākus mēnešus, tomēr konkrēti lēmumi un soļi uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai nav sekojuši.

LETA jau ziņoja, ka viens no "airBaltic" mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejs Rudeško ir "pricipiāli gatavs" ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 50 miljonus latu.

Aģentūrai LETA Rudeško norādīja, ka viņš būtu gatavs ieguldīt nepieciešamo naudu, taču sīkāk savu lēmumu nekomentēja. Viņš arī neatbildēja, vai savu lēmumu jau pārrunājis ar valdības pārstāvjiem.

Savukārt BAS valdes locekle Inga Piterniece aģentūru LETA vakar informēja, ka uzņēmums Satiksmes ministrijai un valdības konsultantam "Prudentia" nosūtījis visus prasītos un nepieciešamos dokumentus saistībā ar šodienas Ministru kabineta sēdi. Sīkāk, kāda tieši informācija nosūtīta, preses paziņojumā paskaidrots gan netiek.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Rudeško aģentūrai LETA skaidroja, ka kopumā "airBaltic" pamatkapitālā būtu jāiegulda 100 miljoni latu un ieguldītu pusi, bet pusi valsts. Rudeško apliecināja, ka viņam ir nepieciešamie līdzekļi, tomēr vēl jāizlemj, vai viņš ir gatavs tos ieguldīt. Rīgā tiekoties ar valdības konsultanta "Prudentia" pārstāvjiem, panākta vienošanās, ka lēmums jāpieņem līdz 26.septembrim.

"airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka ar "airBaltic" privāto akcionāru SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" uzdots turpināt valdības konsultantam "Prudentia" un šodien valdības sēdē būšot skaidrāka situācija, kas notiks ar aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) vakar žurnālistiem atzina, ka Latvijas valsts joprojām ir gatava investēt nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", ja tiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi.

Premjers noraidīja izskanējušo informāciju, ka valdība vēloties aviokompāniju "nogremdēt". Viņš šādas spekulācijas nevarot komentēt. Turklāt valdība jau vairāk nekā pirms mēneša pieņēmusi lēmumu, kā glābt "airBaltic", bet šo procesu kavējot otra akcionāra un kompānijas vadītāja Bertolta Flika rīcība.

Tāpat Dombrovskis norādīja, ka nevarot apstiprināt apgalvojumus, ka valdība saistībā ar vakar veiktajām kratīšanām "airBaltic" demonstrējot savus "muskuļus". "Tiesībsargājošās institūcijas veic savu darbu neatkarīgi no valdības," apgalvoja Ministru prezidents.