Augustā tekošajā kontā bijis 21 miljona latu pārpalikums
Pēc divu mēnešu pārtraukuma Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā atkal izveidojies pārpalikums - 21 miljona latu apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Jūlijā tekošā konta deficīts bija 160 miljoni latu, jūnijā - 42,3 miljoni latu, maijā tekošajā kontā bija 45,4 miljonu latu pārpalikums, aprīlī - 28,7 miljonu latu pārpalikums, martā - 23,3 miljonu latu deficīts, februārī un janvārī bija pārpalikums attiecīgi 18,3 miljonu latu un 38,1 miljona latu apmērā.
Paula skaidro, ka augustā tekošā konta saldo uzlabošanos salīdzinājumā ar jūliju būtiski ietekmēja gan preču tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās, gan Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes, kas pārsniedza iepriekšējo divu mēnešu līmeni.
Viņa norāda, ka jūlijā importa pieaugumu mehānismu un elektropreču grupā noteica atsevišķs investīciju preču iepirkums, un augustā preču importa pieauguma tendence neveidojās. Turpretī preču eksporta vērtība pēc divu mēnešu samazinājuma augustā sasniegusi savu vēsturisko maksimumu.
Augustā pieauga arī pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo, ko noteicis gan neliels pakalpojumu eksporta kāpums vairākās pakalpojumu grupās, piemēram, braucienu, finanšu pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksportā, gan mazāka saņemto finanšu pakalpojumu vērtība.
Ienākumu kontā negatīvais saldo bijis 11 miljoni latu, ko galvenokārt noteicis mazāks izmaksāto dividenžu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, bet kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo atkal palielinājās saņemto Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzekļu ietekmē un sasniedza 52,4 miljonus latu, informēja Paula.
Savukārt kapitāla un finanšu konta pozitīvo saldo noteikusi ES Kohēzijas un Reģionālās attīstības fondu līdzekļu ienākšana un pozitīva neto ārvalstu tiešo investīciju plūsma, ko nodrošināja gan ārvalstu investoru reinvestētā peļņa, gan investīcijas pašu kapitālā. Tāpat palielinājās nerezidentu noguldījumu apjoms.
Paula pieļauj, ka šogad kopumā varētu saglabāties neliels tekošā konta pārpalikums, preču un pakalpojumu tirdzniecības saldo saglabājoties tuvu sabalansētam un kārtējo pārvedumu līmenim - līdzīgam kā 2010.gadā.
"Vairākos trešā ceturkšņa konfidences rādītājos jūtama pozitīva vai stabila dinamika, un atsevišķi Latvijas uzņēmumi ar ārvalstu investoru līdzdalību veic visai lielas investīcijas attīstībā, tāpat arī pieejami Kohēzijas fondu līdzekļi infrastruktūras, transporta un enerģētikas projektu sekmīgai īstenošanai. Tomēr kreditēšanas aktivitāte joprojām ir zema, un saglabājas bažas par ārējā pieprasījuma palēnināšanos. Šie apsvērumi tuvākajos periodos noteiks kā importa bremzēšanos, tā arī ierobežos ienākumu konta negatīvā saldo kāpumu," tendences iezīmē ekonomiste.
LETA
