G20 dod ES astoņas dienas, lai atrisinātu eiro zonas parādu krīzi
Lielā divdesmitnieka valstu (G20) finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās laikā Parīzē G20 dalībnieces apņēmušās nodrošināt, ka Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir atbilstoši resursi, lai tiktu galā ar parādu krīzi, jo īpaši eiro zonas valstīs, tomēr noteica, ka Eiropas Savienībai (ES) astoņu dienu laikā jārīkojas ļoti stingri, lai atrisinātu eiro zonas pieaugošās parādu krīzes problēmas, kas apdraud visu pasaules ekonomiku.
Neierasti tiešā valodā G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji uzsvēra, ka sagaida "izlēmīgu rīcību pret pašreizējiem izaicinājumiem, kas balstīta uz visaptverošu plānu" ES samitā, kas gaidāms nākamsvētdien, 23.oktobrī.
ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners žurnālistiem atzina, ka viņu iedrošina pēdējie ES soļi uz vispārīgu stratēģiju, kā cīnīties ar divus gadus ilgušo krīzi, un tajā ietverti pareizie elementi, pirmkārt jau Eiropas banku rekapitalizācija.
"Viņiem acīmredzami vēl ir daudz darāmā jautājumā par šo stratēģiju, bet, kad Francija un Vācija kopīgi vienojas par plānu un izlemj rīkoties, lielas lietas ir iespējamas," teica Geitners, aicinot Eiropu paātrināt virzību uz stratēģijas īstenošanu.
Savukārt Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns, kas bija arī G20 sanāksmes priekšsēdētājs, norādīja, ka eiro zonas vadošās ekonomikas Vācija un Francija ir tuvu tam, lai vienotos par plānu, kā samazināt Grieķijas parādu, apturēt parādu krīzes tālāku izplatīšanos un aizsargātu Eiropas bankas.
Valstu, kas nav eiro zonā, pārstāvji norādīja uz kaitējumu, ko eiro zonas parādu krīze nodara to ekonomikām, un aicināja 17 valstu blokam nekavējoties rīkoties, lai krīzi pārvarētu.
"Eiropai jārīkojas kopīgi, jo gadījumā, ja krīze netiks izbeigta, tā sāks ietekmēt arī attīstības ekonomikas, kas līdz šim piedzīvoja spēcīgu izaugsmi," klāstīja Japānas finanšu ministrs Juns Azumi.
Arī viņa Kanādas kolēģis Džims Flahertijs piebilda, ka globālās ekonomikas lejupslīdes riski būs daudz augstāki, ja nākamsvētdien ES samitā netiks pieņemts konkrēts rīcības plāns.
Bet Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns norādīja, ka kolēģi no eiro zonas valstīm no Parīzes mājās atgriezīsies ar "nepārprotamu apziņu, ka ir spiediens uz viņiem, lai krīzes risinājums tiktu panākts".
G20 sanāksmes dalībnieku kopīgajā paziņojumā eiro zona aicināta "maksimizēt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) ietekmi, lai savaldītu krīzes izplatīšanos". ES amatpersonas norāda, ka vislielāko atbalstu G20 kļuva ierosinājums 440 miljardus eiro (apmēram 310 miljardi latu) EFSF līdzekļus izmantot, lai daļēji segtu apdrošināšanas zaudējumus tiem, kas iegādājušies parādu krīzes visvairāk mākto valstu obligācijas, tādējādi stabilizējot tirgus.
Papildu resursu piešķiršana SVF bijis viens no galvenajiem jautājumiem, tikšanās laikā Parīzē.
Lielākās strauji augošās ekonomikas kā Ķīna, Brazīlija un Indija pauda gatavību sniegt pastiprinājumu SVF, lai nodrošinātu, ka fonds ir pietiekami spējīgs stāties pretī iespējai, ka lielās eiro zonas valstis, piemēram, Spānija un Itālija, tiek ierautas parādu krīzē vai arī tā izplatās tālāk.
Arī Francija, kas pašlaik ir G20 prezidējošā valsts, atbalsta SVF finansējuma palielināšanu. Savukārt Vācija ir atturīga, bet SVF lielākās finansētājas ASV uzstāj, ka fonda rīcībā esošie līdzekļi ir pietiekami.
G20 bloka līderi sarunas par šo jautājumu turpinās 3.un 4.novembrī Francijas kūrortpilsētā Kannās paredzētajā samitā, aģentūrai AFP paziņoja kāda sarunām tuvu stāvoša persona.
Pasaules divdesmit lielāko ekonomiku pārstāvji arī atkārtoti solīja veikt pasākumus, lai veicinātu globālo izaugsmi un sniegtu atbalstu bankām.
G20 noslēguma paziņojumā solīts, ka bankas ir atbilstoši kapitalizētas un tām ir pieeja pietiekami lieliem finanšu līdzekļiem. G20 solīja, ka centrālās bankas arī turpmāk kā lūgts sniegs banku likviditātes garantijas.
Ministri vienojās, ka attīstītās ekonomikas samazinās deficītu, bet augošās ekonomikas turpinās virzīties uz elastīgākiem valūtu kursiem un veicināt iekšzemes patēriņu.
Sestdien, kad Parīzē noslēdzās divu dienu G20 sanāksme, visā pasaulē notika plaša protesta akcija pret korporatīvo alkatību, baņķieru, finansistu un politiķu mantkārību.
G20 tika izveidota 1999.gadā, lai pasaules ekonomikas smagsvari varētu apspriest finanšu un tautsaimniecības problēmas. Tajā ietilpst visas G8 valstis - ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija, Lielbritānija un Vācija -, kā arī Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Dienvidāfrikas Republika, Dienvidkoreja, Indija, Indonēzija, Ķīna, Meksika, Saūda Arābija, Turcija un Eiropas Savienība.
BNS
