Baltkrievijas rubeļa vērtība neierobežotā brīvā tirdzniecībā sarūk par 34%
Baltkrievijas rubeļa vērtība ceturtdien samazinājās par trešdaļu neierobežotā brīvā tirdzniecībā, kas noteica vienotu maiņas kursu saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Krievijas prasībām.
Rubeļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru samazinājusies par 34,2% un patlaban veido 8680 rubeļus.
Līdz šim piecu nedēļu periodā rubelis tiks brīvi tirgots tikai speciālās tirdzniecības sesijās, kas noteica oficiālo maiņas kursu.
Jaunā vienotā tirdzniecības sesija arī paredzēta, lai likvidētu ēnu ekonomiku, kas apšaubījusi valsts mēģinājumus demonstrēt tās spēju kontrolēt cenu inflāciju.
"Brīvā tirdzniecība ir nepieciešama. Tā atjaunos līdzsvaru starp ārvalstu valūtas piedāvājumu un pieprasījumu un pēc laika nodrošinās tekošā konta izlīdzsvarošanu," norādīja bankas "Nomura" attīstības tirgus analītiķe Tatjana Orlova. "Vidējā termiņā tai vajadzētu palīdzēt ekonomikas izaugsmei un atjaunot eksporta sektora konkurētspēju, kā arī samazināt pieprasījumu pēc importētām precēm."
Orlova gan brīdināja, ka Baltkrievijai tagad jākoncentrējas uz inflācijas līmeņa samazināšanu, kas šovasar turpināja palielināties un pagājušajā mēnesī gada griezumā sasniedza 80%.
Tikmēr Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šonedēļ prognozēja, ka rubeļa vērtība drīzumā stabilizēsies un atkal sāks palielināties.
Kā ziņots, Baltkrievijas finansiālā situācija saasinājās šā gada sākumā, kad valsts budžets vairs nevarēja izturēt Baltkrievijas sociālās politikas un Lukašenko pirms pagājušā gada decembra prezidenta vēlēšanām doto solījumu spiedienu.
Pasliktinājās situācija valsts tekošajā kontā, bet ažiotāža ap valūtu negatīvi ietekmēja valsts valūtas rezervju apjomu.
Galu galā Baltkrievijas varas iestādes bija spiestas īstenot virkni pasākumu, kas paredzēti valūtas kursa stabilizēšanai.
Maijā Baltkrievijas Centrālā banka paziņoja par Baltkrievijas valūtas - rubeļa - oficiālu devalvāciju.
Tajā pat laikā SVF ekspertu komanda iepriekšējā nedēļas nogalē pabeidza vizīti Minskā, mudinot Baltkrieviju uzlabot tās fiskālās politikas.
"Pirms sākt pārrunas par aizdevumu varasiestādēm nepieciešams demonstrēt skaidru nodošanos stabilitātei un reformām un atspoguļot šo apņemšanos darbībā," norādījis SVF pārstāvis Kriss Džārviss.
Lukašenko paudis iespējamību no SVF iegūt aizdevumu līdz pat 7,5 miljardu dolāru (3,8 miljardu latu) apmērā.
Tāpat Baltkrievija nākamo trīs gadu laikā cer iegūt 3,5 miljardus dolāru (1,7 miljardus latu) no Eirāzijas Ekonomiskās kopienas, ko vada Krievija.
