Vjačeslavs Dombrovskis: situācija Latvijā un Grieķijā ir radikāli atšķirīga
Situācija Latvijā un Grieķijā ir radikāli atšķirīga - Grieķijas gadījumā runa ir par fundamentālu maksātnespēju, savukārt Latvijā bija īstermiņa likviditātes problēmas, šādi Eiropas Savienības (ES) līderu lēmumu norakstīt daļu Grieķijas parādu vērtēja Zatlera reformu partijas politiķis Vjačeslavs Dombrovskis.
Dombrovska vērtējumā - galvenā atšķirība ir tā, ka 2008.gada beigās Latvija bija maksātspējīga valsts, kurai īstermiņa likviditātes problēmu dēļ bija straujš budžeta kritums, pie tam laikā, kad visā pasaulē bija iestājusies panika un finanšu krīze. Tāpēc Latvija nevarēja aizņemties nepieciešamos finanšu resursus par saprātīgām procentu likmēm un bija nepieciešams lūgt šo finansējumu no aizdevējiem. Saņemot aizdevumu, Latvija varēja atgriezties finanšu tirgos, mūsu parādu līmenis bija mazāks par 50% no IKP, līdz ar to Latvija varēja aizņemties naudu par saprātīgām procentu likmēm.
Grieķijas gadījumā jau sākotnēji un arī pēc laika finanšu parāds bija tik liels, ka valsts nevarēja atgriezties finanšu tirgos, jo jautājums bija par fundamentālu maksātnespēju. Līdz ar to starptautiskā sabiedrība atšķirīgi skatījusies uz valsti, kas var atmaksāt parādu un ir maksātspējīga, un valsti, kurai ir fundamentāla maksātnespēja.
Jau ziņots, ka ES līderi samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro.
Pēc teju desmit stundu ilgušajām sarunām privātās bankas piekrita norakstīt 50% no Grieķijas obligāciju, valsts parādu samazinot par 100 miljardiem eiro. Grieķijas parāds sasniedz 350 miljardus eiro, no kā tās parāds privātajām bankām ir ap 210 miljardi eiro.
Turklāt eirozonas līderi vienojās par jaunu palīdzības programmu Grieķijai apmaiņā pret stingriem taupības pasākumiem, kas aizvietos 109 miljardu eiro lielo kredītu palīdzības programmu, par kuru vienošanās tika panākta jūlijā. Tās apmērs līdz 2014.gada beigām būs līdz 100 miljardiem eiro, un tajā bez ES piedalīsies arī SVF.
Četru punktu vienošanās paredz paaugstināt banku kapitāla pietiekamības prasības līdz 9%, kā arī apņemšanos padarīt stingrāku ekonomikas pārvaldību un fiskālo disciplīnu.
Kopējais naudas apjoms, kas nepieciešams banku rekapitalizācijai, varētu sasniegt 106 miljardus eiro, un bankām rekapitalizācija jāveic līdz nākamā gada jūnijam.
