Kazāks pozitīvi vērtē valdības apņemšanos nākamajā gadā nepaaugstināt nodokļus

"Plāns iekasēt 26 miljonus latu no ēnu ekonomikas ir pilnīgi nekas. Visticamāk tas naudas apjoms, ko ir iespējams iegūt no ēnu ekonomikas apkarošanas ir daudz lielāks, taču tagad ielikt to valsts budžetā nedrīkst, jo nav zināms kā to varēs iekasēt. Bez jebkādas vilcināšanās ir jāķeras klāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas, taču summas varēs likt valsts budžetā tikai nākamajā gadā, kad reāli redzēs, cik daudz naudas parādās. Es ceru, ka tie 26 miljoni latu neparāda valdības ambīcijas un tās ir daudz lielākas," teica Kazāks.

Runājot par valsts budžeta bāzes scenāriju, Kazāks uzsvēra, ka prognozes, uz kurām tas ir balstīts, ir samērā konservatīvas, proti, 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2,4% inflācijas, bet ja pasaules ekonomika, jo īpaši Eiropas Savienības (ES) attīstās sliktāk un parādās recesijas efekts, tad IKP izaugsme būs zem 2,5%, tādēļ ir svarīgi vai valdībai ir arī plāns B.

"Mēs aizvien esam ļoti atkarīgi no pasaulē notiekošā, jo esam maza atvērta ekonomika un tāda arī būsim, tādēļ tas atstās būtisku ietekmi uz mūsu budžetu," piebilda Kazāks.

Ekonomists uzskata, ka pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas valdībai vajadzētu sākt strādāt pie nodokļu pārmaiņām. Būtu nepieciešams detalizēti izvērtēt un izplānot ko un kā konkrētā situācijā darīs. "Tagad raustīt likmju pārdalīšanu nebūtu lietderīgi. Ja skatāmies uz pašvaldībām pārskatāmā periodā, nekustamā īpašuma nodoklim ir jāiet uz augšu, jo daudzos gadījumos laukos tā iekasēšana ir dārgāka nekā pats nodoklis. Pirms runāt par to cik procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pienākas valstij un cik pašvaldībai ir jāizvērtē, kādi ir valsts un kādi pašvaldību pienākumi, kas par ko un cik maksā. Ir jāsaprot, ka diemžēl nākamā gada valsts budžets nebūs ideāli sakārtots, jo vesela virkne lietu no strukturālās ekonomikas viedokļa nebūs sakārtotas," teica Kazāks.

Viņš uzskata, ka Latvijā pašvaldību skaits aizvien ir par lielu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, vajadzētu lielāku konsolidāciju, lai pašvaldības ir spējīgākas finansiāli un darbaspēka ziņā, lai tās varētu sākt lielākus biznesa projektus. Ekonomists iesaka ieinteresēt pašvaldības atbalstīt uzņēmējdarbību savos novados, novirzot tām kādu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Kā ziņots, valdība 4.novembra slēgtajā sēdē vienojusies par pirmajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.

No nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, no Latvijas emisiju kvotu pārdošanas - 25 miljonus latu, bet no nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšanas, paredzot iespēju pašvaldībām iekasēt nodokli par palīgēkām, plānots iegūt 0,5 miljonus latu.

Ar pašvaldībām vēl notiks diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju 2012.gadam un tā maiņu. Patlaban pašvaldības saņem 82% no nodokļa ieņēmumiem, bet valdības pozīcija būs šo proporciju samazināt. Rīt, 7.novembrī, ar Latvijas Pašvaldību savienības domi plānotas valdības sarunas, pēc kurām arī varētu būt skaidrs, cik lielu nodokļa daļu pašvaldības saņems nākamgad.

Pašvaldības vēlas saņemt 84%, bet valdības pozīcija varētu būt par 82%, 81%, vai 80% no nodokļu ieņēmumiem.

Ieņēmumos no fotoradaru darbības valdība nākamgad plāno iegūt 7,3 miljonus latu, bet ar to darbību saistītie izdevumi varētu sasniegt 3,9 miljonus latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atkārtoti uzsvēra, ka budžeta konsolidācija netiks veikta uz nodokļu izmaiņu rēķina, tāpēc budžets neradīs "lielu šoku sabiedrībai". "Galveno daļu konsolidācijai veidos izdevumu daļa, bet ieņēmumu daļā ieviesīsim reverso PVN kārtību, azartspēļu jomā gribam uzlabojumu un vēl efektīvāku kopējo nodokļu iekasēšanu," diskusijas valdībā rezumēja ministrs.

Konsolidācijas apjoms šogad esot krietni mazāks nekā iepriekšējos gadus, jo būtiski uzlabojusies situācija ekonomikā un nav pamata domāt, ka tai nākamgad varētu būt negatīvs scenārijs, lai gan valdība jau ir ņēmusi par pamatu ļoti piesardzīgas prognozes.