Lai izmaksātu „Latvijas Krājbankā” garantētos noguldījumus, trūkst 200 miljonu
Lai valsts visiem „Krājbankas” klientiem izmaksātu garantēto noguldījumu summu līdz 70 000 latu, trūkst aptuveni 200 miljonu latu, kurus „Krājbankas” likvidācijas gadījumā valstij nāksies aizņemties.
Ja „Krājbanka” netiks glābta un tās likvidācijas gadījumā bankas 238 000 noguldītāju nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu līdz 70 000 latiem, būs nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Tomēr Noguldījumu garantiju fondā, kuru pārvalda Finanšu kapitāla tirgus komisija, ir tikai 149 miljonu latu.
Šajā fondā, kā nosaka likums, iemaksas veic visi noguldījumu piesaistītāji – bankas un citas kredītiestādes 0,05 procentu apmērā no tiem noguldījumiem, kuri ir piesaistīti un par kuriem būtu izmaksājama garantētā atlīdzība. Garantēto noguldījumu summa pēc lēmuma pieņemšanas par to izmaksu likvidētās kredītiestādes fiziskajam vai juridiskaiam klientam 20 līdz 30 dienu laikā būtu jāsaņem kādas citas bankas kontā.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau paziņojis, ka „Latvijas Krājbankas” gadījums varētu būt „pirmā reize, kad valdībai nāksies iedarbināt Noguldījumu garantiju fondu”.
Tomēr šajā gadījumā fondā trūkst 200 miljonu latu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis ir norādījis, ka tos nāksies aizņemties no valsts budžeta – Valsts kases. Pēc tam šo summu plāno piedzīt no likvidēt plānotās „Latvijas Krājbankas”.
Tomēr pašlaik nevar būt runa, ka „Latvijas Krājbankas” klienti, ja viņi bankā ir noguldījuši vairāk par 70 000 latiem, varētu atgūt vairāk. Piemēram, Raimondam Paulam, kurš „Latvijas Krājbankā” ir noguldījis ap 700 000 latu, valsts garantē tikai 70 000 latu.
