"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības nodrošinās "Citadele"

Naudas izmaksas tiks sāktas otrdien, 29. novembrī, šodien žurnālistus informēja FKTK un "Citadeles" pārstāvji.

FKTK pieņemtie lēmumi par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, vietu un laiku pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos masu saziņas līdzekļos. Noguldījumu garantiju likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksājamas 20 darbdienu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, un šo termiņu var pagarināt vēl par desmit darbdienām.

"Krājbankas" noguldītājiem nekādi iesniegumi nav jāiesniedz. Garantētās atlīdzības saņemšanai FKTK norādītajā bankā būs nepieciešami tādi paši dokumenti, kādus parasti bankas prasa klientu identifikācijai. Jebkura persona garantēto atlīdzību varēs izņemt, sākot ar FKTK norādīto datumu un arī pēc šā datuma.

FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

Jau ziņots, ka FKTK nākamās nedēļas sākumā plāno iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu, šodien pēc operatīvās sanāksmes pie premjera Valda Dombrovska (V) paziņoja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Visticamāk, tas notiks pirmdien, teica FKTK vadītāja.

Otrs virziens, pie kura patlaban strādā FKTK, ir - kā nodrošināt nākamās nedēļas sākumā izmaksas tiem noguldītājiem, kuriem tās garantē likums.

Pēc Krūmanes teiktā, tiesa iecels maksātnespējas administratoru un tiks strādāts arī pie tā, lai savus līdzekļus atgūtu tie, kuriem to apjoms pārsniedz garantētos 70 000 latu. Viņa atzina, ka tas varētu prasīt kādu laika periodu.

Par Latvijas rīcību "Krājbankas" gadījumā ar Lietuvas kolēģiem pagaidām neesot runāts.

Kā ziņots, Dombrovskis šorīt atcēla vizīti Lietuvā, kur viņam bija paredzēta tikšanās ar Lietuvas Ministru prezidentu Andrju Kubiļu, lai runātu par iespējamajiem risinājumiem banku sektora stabilizācijai.

Šāds lēmums pieņemts, jo Lietuva jau ir izlēmusi par rīcību saistībā ar "Snoras" banku. Līdz ar to premjeram šajā situācijā ir svarīgāk palikt Latvijā.

Tā vietā premjers sasauca operatīvo valdības, finanšu sektora uzraugošo iestāžu un tiesībsargājošo iestāžu sanāksmi, lai steidzami vienotos par tālāko rīcības plānu, tostarp izskatot FKTK un Latvijas Bankas priekšlikumus par "Latvijas Krājbankas" klientu un valsts interešu aizsardzību.

Jau ziņots, ka Dombrovskis vakar aicināja Lietuvas pusi nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar "Snoras" bankas problēmām.

Latvijas valdība iepriekš nolēma gaidīt Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Latvijas Krājbanka".

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto "Snoras" banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta. Par "Snoras" likteni vēl lems Lietuvas valdība.