Bijušais vadītājs Uldis Cērps: pārmetumi FKTK ir nevietā

­ ­ "Gadījumā, ja ir problēma, kura attīstās laika gaitā, ir iespējams sagatavot detalizētus komunikāciju plānus. Ir iespējams sagatavoties scenārijam A, B un C. Ir iespējams sagatavot preses relīzes uzmetumus. Ir iespējams saprast, kurš runās kurā televīzijas kanālā un cikos, kāda veida informācija tiks izvietota internetā utt., bet ne gadījumā, ja mums ir situācija, ka bankā nav naudas un, ja mēs zinām arī to, ka ilgāk gaidīt nevar, jo katru stundu, kurā netiek pieņemti lēmumi, naudas līdzekļiem ir iespējams aizplūst no bankas," intervijā LNT raidījumam "Top 10" sacīja Cērps, kurš patlaban ir banku uzraugs Zviedrijā.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" Cērps norāda - vispārējais secinājums pēc kārtējām banku nedienām tikai liecina, ka banku uzraugiem jābūt daudz kritiskākiem pret baņķieriem un viņu plāniem.

Vērtējot situāciju ar "Krājbanku", bijušais FKTK vadītājs norāda - publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka komisija darījusi visu nepieciešamo un pietiekami ātri.

Viņš arī uzsver - krīze pirms trim gadiem parādīja, ka likumdošanas rāmis nebija perfekts un patlaban visā pasaulē no bankām tiek prasīts daudz lielāks kapitāls nekā tolaik.

"To, cik lielā mērā banku sistēmā bija par maz kapitāla, visi saprata tikai pēc krīzes. Tas, protams, no sabiedrības viedokļa ir nepieņemami, un tur, es domāju, ka ir jābūt visiem banku uzraugiem, tai skaitā man, ļoti kritiskiem pašiem pret sevi," atzīst Cērps.

Vienlaikus viņš norāda - prasības, pēc kurām bankām būs jādzīvo turpmāk, noteikti būs daudz stingrākas, nekā tās ir bijušas līdz šim un joprojām ir.

"Vispārējais secinājums ir tāds, ka banku uzraugiem ir jābūt daudz kritiskākiem pret to, ko saka baņķieri, gan apšaubot viņu biznesa modeļus, gan arī izaicinot viņu secinājumus un apšaubot viņu viedokļus. Tiem ir jābūt baņķieriem, kuri pierāda, ka veids, kādā viņi domā, ir pareizs, nevis otrādi," uzsver Cērps.

Kā ziņo LNT raidījums "Top 10", vairāki sabiedrisko attiecību un finanšu eksperti raidījumam pauda pretēju viedokli un FKTK rīcību nosauca par klaji neprofesionālu.

"Tiklīdz tiek pieņemti jebkuri lēmumi, tie ir laicīgi jāskaidro, jāsniedz informācija, lai jebkurš noguldītājs zina, ka tad un tad šo naudu varēs saņemt. Un arī, ņemot vērā "Krājbankas" noguldītāju struktūru, es domāju, ka pilnīgs aizliegums jau pirmajā dienā saņemt jebkādu naudu bija nepareizs. Es domāju, ka šos pašus 50 vai 100 latus varēja atļaut atstāt jau kopš bankas slēgšanas brīža. Tas taču bija zināms, kāda ir bankas struktūra, ka ir daudz pensionāru, sociālo pabalstu saņēmēju," sacīja Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.

"Ir tāda paruna, ka muļķis mācās no savām kļūdām, gudrais no citu kļūdām. Šeit izskatās, ka nemācās arī no savām kļūdām, jo šī nav pirmā banku krīze šim FKTK, arī šim sastāvam. Pagājušās reizēs arī ne visai labi gāja," uzskata sabiedrisko attiecību eksperts Arnis Lapiņš.