Latkovskis vērsies prokuratūrā par Rīgas domes noguldījumu "Krājbankā"
Bizness un ekonomika

Latkovskis vērsies prokuratūrā par Rīgas domes noguldījumu "Krājbankā"

Jauns.lv

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis vērsies Ģenerālprokuratūrā par Rīgas domes noguldījumu krahu piedzīvojušajā "Latvijas Krājbankā".

Ainaram Latkovskim ir aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonu latu "Krājbankā" noguldījusi uz ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.
Ainaram Latkovskim ir aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonu latu "Krājbankā" noguldījusi uz ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.

Politiķim ir aizdomas, ka Rīgas dome desmit miljonu latu "Krājbankā" noguldījusi uz ievērojami mazāku procentu likmi nekā citi noguldītāji šajā pašā bankā.

Kā pastāstīja Latkovskis, viņa rīcībā nonākusi informācija, ka šim Rīgas domes depozītnoguldījumam procentu likme ir tikai 1% gadā, bet citas pašvaldības un uzņēmumi ievērojami mazākas summas noguldījuši par augstāku likmi - līdz pat 3,5%.

Komisijas priekšsēdētājam ir aizdomas, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem, tādēļ viņš šodien iesniedzis iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.

"Liekas arī aizdomīgi, ka tik daudzi valsts uzņēmumi izvietojuši ievērojamus līdzekļus šajā bankā. Tāpēc lūgšu ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru rosināt pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm veikti noguldījumi un vai šīs procentu likmes nav mazākas kā citiem noguldītājiem un vidēji tirgū," sacīja Latkovskis.

Politiķis neizslēdza, ka šādas milzīgas summas par maziem procentiem varētu tikt noguldītas "Krājbankā", pateicoties koruptīviem darījumiem. "Tikai tā es varu izskaidrot šādus noguldījumus - ka kāds varētu būt saņēmis "otkatu" [atpakaļmaksājumu skaidrā naudā vai citā veidā]". Tāpēc jāizmeklē, vai šeit nav korupcijas gadījumi," norādīja Latkovskis.

Rīgas dome izvēlējās noguldīt līdzekļus "Krājbankā", jo šīs bankas piedāvājums tobrīd bija visizdevīgākais, šodien Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Kā skaidroja Ušakovs, šis ir bijis īstermiņa depozīts uz diviem mēnešiem. Citas bankas piedāvājušas vēl mazāku procentu likmi.

Pēc Rīgas mēra teiktā, pašvaldība regulāri veic uz laiku brīvo pašvaldības finanšu līdzekļu izvietošanu īstermiņa noguldījumos Latvijas komercbankās, kuras piedāvā labākās noguldījuma procentu likmes attiecīgajā periodā.

Kā teica Ušakovs: "Mēs cienām visas bankas, bet neticam nevienai."

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības brīvo līdzekļu apjoms ir ap 110 miljoniem latu. Arī tie daudzus gadus tiek turēti īstermiņa depozītos Latvijas komercbankās un Valsts kasē. Pašlaik līdzekļi ir novietoti tādās bankās kā "DNB", "Nordea", "SEB", "Swedbank", "Citadele". "Krājbankā" noguldītie desmit miljoni bija ap 9% no kopējā brīvo finanšu apjoma.

Rīgas domes Finanšu departamenta veiktā aptauja liecinot, ka šā gada oktobrī "Krājbankas" piedāvātā divu mēnešu depozīta likme bija 1%, bet citu banku piedāvātās likmes bija 0,93%, 0,72%, 0,33% un 0,25%.

LETA/ Foto: Evija Trifanova/ LETA