Bērziņš: ar „Krājbanku” vēl nekas nav noslēdzies
Tikai pēc "Latvijas Krājbankas" likvidācijas būs iespējams novērtēt Latvijas banku uzraudzības institūciju profesionalitāti, pirmdien tiekoties ar Cēsu novada uzņēmējiem, atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Runājot par "Latvijas Krājbankas" krīzi un pēdējā laika notikumiem, prezidents atzina, ka šīs bankas nozīmīgums Latvijas finanšu sektorā tomēr netika pietiekami novērtēts. "Var jau teikt, ka procentuāli "Latvijas Krājbankai" nebija liels iespaids Latvijas finanšu sistēmā, bet nevar nenovērtēt milzīgo vēsturisko klientu daļu, kura tai saglabājusies no iepriekšējiem gadiem, pamatā pensionāri un cilvēki ar mazākiem ienākumiem. Bet par turpmāko rīcību saistībā ar banku varu teikt, ka nekas vēl nav noslēdzies, likvidācijas process notiks pakāpeniski, un tikai pēc tā varēsim novērtēt banku uzraudzības institūciju profesionalitāti," teica Bērziņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pašvaldībām, kuras glabājušas savus finanšu resursus "Latvijas Krājbankā", prezidents uzsvēra, ka tām nedrīkst izteikt pārmetumus un vainot par šādu lēmumu. "Esmu gatavs aizstāvēt jebkuru pašvaldību, kurai pārmetīs līdzekļu glabāšanu "Latvijas Krājbankā"," sacīja Bērziņš.
Bērziņš pirmdien darba vizītes laikā Cēsīs tikās ar uzņēmējiem un novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu, lai pārrunātu nodokļu politiku, darbaspēka pieprasījumu tirgū un izglītības atbilstību tam, kā arī ar uzņēmējdarbību un īpaši lauku uzņēmējdarbību saistītās problēmas, tostarp nevienlīdzīgo nodokļu politiku pret lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, aģentūru BNS informēja prezidenta Preses dienestā.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane pirmdien nolēmusi atkāpties no amata. Lēmumu viņa pamato ar "Latvijas Krājbankas" krahu.
"Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Tāpat uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības izjūtu," sacīja Krūmane.
Krūmane FKTK vada kopš 2008.gada 28. aprīļa. Līdz tam viņa bijusi gan Finanšu ministrijas valsts sekretāre, gan arī Valsts kases pārvaldniece, "Baltijas Tranzītu bankas" valdes locekle un viceprezidente, kā arī "Hansabankas" (tagad "Swedbank") valdes locekle, "Latvijas Zemes bankas" valdes locekle.
FKTK nodarbojas ar Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, kā arī privāto pensiju fondu uzraudzību. Komisija sāka darbu 2001.gada 1.jūlijā.
