Uz ko attiecas „nulles deklarācijas”, un kas jādeklarē?

Kasjauns.lv skaidro, uz ko attiecas 15. decembrī spēkā stājušais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jeb tā dēvētais „nulles deklarācijas” likums. Pagaidām vēl nav jāsteidz ievērot šo likumu, jo valdībai līdz nākamā gada 1. februārim jāsagatavo kārtība un termiņi, kādos personām, kuru skaidrās naudas līdzekļi pārsniedz 10 000 latu, un amatpersonām, kuru uzkrājumi pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, šie skaidrās naudas uzkrājumi uz laiku būs jāieskaita kontā kredītiestādē.

Īpašumi jādeklarē tiem, kuriem pieder nereģistrēti īpašumi vai manta vairāk nekā 10 000 latu vērtībā un tiem, kuru parādsaistības ir lielākas par 10 000 latiem. Tāpat kredītiestādē (bankā) ir jāieskaita nauda virs 10 000 latiem, kura līdz šim tika glabāta „zeķē”.

Kas jādeklarē?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji informē, ka likums attiecas tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem (kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā), kuriem ir:

* jādeklarē vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi Latvijā, uz kuriem līdz šim nav nostiprinātas īpašumtiesības Zemesgrāmatā, kā arī īpašumi ārvalstīs (nav jādeklarē īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortehnikas reģistrā, Civilās aviācijas reģistrā un Latvijas kuģu datu bāzē);

* jādeklarē transportlīdzeklis ārvalstīs, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu;

* jādeklarē naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru katra kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu. Piemēram, cilvēkam, kuram kredītā iegādāts dzīvoklis un kuram deklarācijas iesniegšanas brīdī ir nenokārtotās parādsaistības virs 10 000 latu, atlikusī bankai atmaksājamā summa būs jādeklarē. Tas ir jādara neatkarīgi no tā, ka zemesgrāmatā ir atzīme par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu ar kredītu, jo valsts nezinot, cik daudz no summas cilvēks jau ir atmaksājis un cik vēl ir parādā;

* Jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu;

* jādeklarē arī iepriekšējos punktos neminēts īpašums, piemēram, mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu. Šos priekšmetus cilvēks var deklarēt brīvprātīgi, taču Finanšu ministrijas pārstāvji tomēr aicina to darīt, lai nākotnē nesarežģītu savas attiecības ar valsts institūcijām. Piemēram, ja cilvēkam ir dāvināta glezna, bet viņš nav drošs par tās vērtību un to nenodeklarē, bet pēc kāda laika pārdod par summu, kas ir lielāka par 10 000 latu, tad viņam var nākties skaidrot VID no gleznas pārdošanas gūtās naudas izcelsmi;

* jādeklarē arī līgumi ar vērtību virs 10 000 latiem, saskaņā ar kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs.

Likums nosaka, ka jādeklarē mantiskais stāvoklis uz 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00.

Cik vecus un kādus ienākumus varēs legalizēt?

Lai legalizētu ienākumus, kas gūti laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim un par kuriem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, personai no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam  būs jāiesniedz VID mantiskā stāvokļa deklarācija ar aizpildītu deklarācijas III daļu „Iepriekš nedeklarētie ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamie ienākumi”.

Ja cilvēks būs deklarējis iepriekš nedeklarētos ienākumus,  tiem tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15% apmērā. Tādā veidā, piemēram, ja cilvēks minētajā laika posmā būs strādājis bez darba līguma, par padarīto saņemot naudu aploksnē, tad tā saskaņā ar jauno likumu, gūtos ienākumus varēs legalizēt.

Kā aģentūrai LETA skaidrojis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, nedz esošās, nedz bijušās valsts amatpersonas gan šādus līdzekļus legalizēt nevarēs.

Nevarēs deklarēt arī ienākumus, kuri gūti noziedzīgā ceļā. Saskaņā ar jauno regulējumu deklarēt varēs tikai tos ienākumus, uz kuriem attiecas likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli, un deklarēt negodīgi vai noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, no narkotiku tirdzniecības, nebūs iespējams.

Ieguvums no „nulles deklarācijas”

Cilvēkus, kuri legalizēs iepriekš nedeklarētos ienākumus, atbrīvos no administratīvās un kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tikai par deklarācijā norādīto summu.

Tiem, kas ir Latvijas rezidenti 2011. gada 31. decembrī deklarācija VID būs jāiesniedz no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Būs vairākas iespējas iesniegt deklarāciju. To varēs izdarīt, vēršoties VID personīgi, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu.

Legalizācija ir vienreizējs pasākums tikai no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Likums neparedz iespēju „legalizēt” ne 2013.gadā, ne nākamajos gados.

Deklarācija ir informatīva un nemaina personas īpašuma stāvokli. Piemēram, ja Anna nodeklarē Jurim piederošu dzīvokli Lielbritānijā, tas nenozīmē, ka viņai šis dzīvoklis patiešām pieder.

Ja cilvēkam ir īpašums, kas iegūts likumīgā ceļā, sākumdeklarēšana neuzliek pienākumu maksāt nodokli. Ja cilvēkam ir bijis ienākums, kas gūts, piemēram, no nereģistrētas saimnieciskās darbības, cilvēkam tiek dota iespēja attiecībā uz iepriekš nedeklarēto ienākumu samaksāt 15% nodokli un tādējādi nokārtot saistības pret valsti (lai atbrīvotos no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iegūtu iespēju šos līdzekļus brīvi un bez bažām tērēt).

Sākumdeklarēšana neattieksies uz valsts amatpersonām, kas VID iesniedz ikgadējo deklarāciju, taču arī šīm personām būs saistošs nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē.

Nav jādeklarē arī tiem, kuru rocība nesniedz 10 000 latu un kuriem nav īpašumi ārzemēs, kā arī tiem, kuru īpašumi ir reģistrēti publiskajos reģistros.

Informāciju par „nulles deklarāciju” iedzīvotāji var saņemt, zvanot uz VID Klientu apkalpošanas centru pa tālruņa numuru 1898. VID informāciju iedzīvotājiem sniedz bez maksas.

Pieņem „nulles deklarācijas” likumu