Apdraudēta lauku benzīntanku pastāvēšana
Lauku reģionos dramatiski samazinājies pārdotās degvielas apjoms. Degvielas tirgotāji to skaidro ar pirktspējas kritumu un emigrāciju, bet ekonomikas eksperti sliecas domāt, ka pie vainas ir kontrabandas degviela.
Legālās degvielas pieprasījuma kritums var apdraudēt lauku benzīntanku pastāvēšanu un nav izslēgts, ka jau pēc gadiem diviem uz tuvāko degvielas uzpildes staciju būs jādodas vairāki desmiti kilometru, ziņo Latvijas Radio.
Sākoties ekonomiskajai krīzei, ievērojami - par ceturto daļu - samazinājās rīdzinieku un pilsētnieku patērētās degvielas apjoms, bet lauku reģionos pārdošanas rādītāji bija gandrīz nemainīgi. Šīs izmaiņas skaidroja ar pilsētnieku iespējām pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai galamērķi sasniegt kājām, kamēr lauciniekam nav citas izvēles kā vien darbināt auto. Tagad strauju kritumu piedzīvo laukos pārdotās degvielas apjoms un liela daļa degvielas pirkumu nav lielāki par pieciem latiem. Degvielas uzpildes staciju tīkla „Virši A” pārstāvis Andris Priedītis to skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju un ienākumu sarukumu.
Degvielas tirgotāji neizslēdz, ka daļa vainas gulstas arī uz kontrabandistu pleciem, jo lielākais apjomu samazinājums vērojams tieši Krievijas pierobežas rajonos. Savukārt DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka bez kontrabandas pieauguma vispār nav iespējams izskaidrot degvielas pārdošanas apjoma kritumu.
Ja lauku benzīntankos arī turpmāk pirks tik maz degvielas, jau pēc pāris gadiem tos nāksies likvidēt, jo stāsies spēkā jaunas vides prasības, kuru ieviešanai nepieciešamas prāvas investīcijas un nerentablās degvielas uzpildes stacijas uzņēmumi varētu likvidēt, līdz ar to veidojot situāciju, ka tuvākais benzīntanks ir vairāku desmitu kilometru attālumā.
